Periods pēc tomātu stādu iestādīšanas siltumnīcā vai atklātā laukā līdz pat aktīvai ziedēšanai lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīvi būs augļi. Šajā laikā dārzniekam ir jāpievērš uzmanība pareizai mitruma uzturēšanai, krūmu veidošanai un savlaicīgai aizsardzībai pret slimībām.
Ja šos darbus atliek uz vēlāku laiku, augi patērē enerģiju lieka zaļā kupluma audzēšanai, kā dēļ paši tomāti veidojas mazāki vai mēdz plaisāt. Fakti rāda, ka tieši precīza un pārdomāta rīcība šajās nedēļās palīdz izvairīties no ražas zudumiem vēlāk rudenī.
Laistīšanas un augsnes uzturēšanas noteikumi
Lai tomātiem izveidotos spēcīga un dziļa sakņu sistēma, augsnei ir jābūt vienmērīgi mitrai, taču ne pārmēru slapjai. Straujas mitruma līmeņa svārstības, kad zeme te pilnībā izžūst, te tiek pārpludināta, traucē barības vielu uzņemšanu un var izraisīt augļu galotņu puvi.
Pirmā pamatīgā laistīšana parasti nepieciešama tad, kad stādi ir veiksmīgi ieaugušies un augsnes virskārta ir nedaudz apžuvusi. Ūdens jālej tieši pie saknēm, sargājot augu lapas no mitruma, jo slapjš dzinums ir labvēlīga vide sēnīšu slimību attīstībai.
Praksē lieliski palīdz augsnes mulčēšana. Dobes ieteicams noklāt ar aptuveni 5–7 centimetrus biezu nopļautas zāles vai salmu slāni. Šāds klājums veic vairākas funkcijas vienlaikus:
Palīdz ilgāk saglabāt mitrumu zemē un samazina nepieciešamību pēc biežas laistīšanas.
Kavē nezāļu dīgšanu un augšanu, atvieglojot dārza kopšanu.
Pasargā augsnes virskārtu no sablīvēšanās pēc laistīšanas vai lietus.
Kamēr tomātu krūmi vēl nav pilnībā saauguši un aizvēruši rindstarpas, zemi starp tiem vajadzētu regulāri un uzmanīgi uzirdināt, nodrošinot skābekļa piekļuvi saknēm.
Profilaktiskie pasākumi augu aizsardzībai
Savlaicīga rīcība palīdz saglabāt lapas un aizmetņus veselus, pirms vēl ir parādījušās pirmās redzamās slimību vai kaitēkļu pazīmes. Veselīgi un spēcīgi tomātu krūmi daudz vieglāk pārcieš vasaras temperatūras svārstības un spēj izaudzēt lielākus, pilnvērtīgākus augļu ķekarus.
Aizsardzībai var izmantot bioloģiskos fungicīdus, veicot apstrādi reizi divās nedēļās. Lai nerastos pieradums, ieteicams izvēlēties dažādus līdzekļus un tos pamīšus mainīt.
Kaitēkļu dabiskai atbaidīšanai dārznieki bieži izmanto vienkāršas un pārbaudītas metodes. Starp tomātu rindām var iestādīt samtenes, kuru specifiskā smarža nepatīk daudziem kukaiņiem. Tāpat profilaksei noder augu apsmidzināšana ar pašgatavotu sīpolu mizu novārījumu, kuram pievienots neliels daudzums parasto veļas ziepju labākai saķerei ar lapu virsmu.
Populārākie raksti šobrīd
Krūmu veidošana un stublāju fiksācija
Pareiza krūma plānošana ļauj novirzīt auga spēku un barības vielas tieši augļu briešanai un nogatavināšanai, nevis lieku sānu dzinumu uzturēšanai. Šis process parasti norit vairākos secīgos posmos visas sezonas garumā.
Vispirms tiek pakāpeniski noņemtas apakšējās lapas līdz pirmajam augļu ķekaram, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju krūma apakšdaļā un mazinātu saskari ar zemi. Regulāri jāizlauž arī sānu dzinumi jeb tā saucamie pamācekļi, kas veidojas lapu padusēs. Tos vislabāk likvidēt, kamēr tie vēl ir mazi.
Aptuveni mēnesi pirms gaidāmajām rudens salnām krūmu galotnes tiek nokniebtas, lai augs vairs netērētu enerģiju jaunu ziedu veidošanai, kuri tik un tā nepaspēs nogatavoties.
Pieaugot augļu svaram, tomātu stublājus nepieciešams fiksēt pie stabiliem mietiem vai speciāliem režģiem. Sienšanai jāizmanto mīkstas auklas vai auduma lentes, mezglu nepievelkot pārāk cieši un atstājot nelielu rezervi stublāja resnuma pieaugumam.
Šāda pieeja nodrošina labu ventilāciju dārzā, novērš dzinumu lūšanu un palīdz tomātiem saņemt vairāk saules gaismas, kas paātrina to krāsošanos. Fakti apliecina, ka sakopts un pareizi izveidots krūms ražo stabilāk un drošāk.