Baklažāni ir dārzeņu kultūra ar ilgu augšanas periodu un salīdzinoši vāju sakņu sistēmu, tāpēc tiem ir augstas prasības pret barības vielu daudzumu augsnē.
Lai augļi izaugtu lieli un gaļīgi, augiem ir nepieciešama regulāra un precīzi pielāgota mēslošana katrā attīstības posmā. Šajā procesā svarīgi ievērot pakāpenību, jo katrā augšanas fāzē dārzeņiem ir vajadzīgi atšķirīgi elementi.
Stādu sagatavošana un pirmā mēslošana pēc pārstādīšanas
Baklažānu papildus barošana sākas jau laikā, kad stādi atrodas telpās uz palodzes. Pirmo reizi mēslojumu ieteicams iestrādāt aptuveni 10–14 dienas pēc stādu piķēšanas, kad tie ir nostiprinājušies un atsākuši augšanu.
Šajā periodā galvenais uzdevums ir veicināt spēcīgas sakņu sistēmas un stabila stumbra veidošanos. Tam parasti izmanto kompleksos minerālmēslus, kuros ir palielināts fosfora un slāpekļa daudzums.
Otro reizi stādus telpās mēslo aptuveni nedēļu vai desmit dienas pirms to izstādīšanas pastāvīgā vietā dārzā vai siltumnīcā. Šim nolūkam ir piemērots nitroammofoskas šķīdums vai specializēti maisījumi, kas paredzēti nakteņu dzimtas kultūraugiem. Tas palīdz stādiem uzkrāt vajadzīgās rezerves, lai tie vieglāk pārdzīvotu vides maiņu.
Kad baklažāni ir pārstādīti dobēs vai siltumnīcā, tiem ir jādod laiks iejusties jaunajos apstākļos. Pirmā mēslošana atklātā gruntī tiek veikta ne agrāk kā divas nedēļas pēc pārstādīšanas. Šajā brīdī izmanto universālus kompleksos minerālmēslus, kur galvenās barības vielas ir vienādās proporcijās, lai vienmērīgi stimulētu auga zaļās masas attīstību.
Augu atbalsts ziedēšanas un augļu veidošanās laikā
Līdz ar pirmo ziedpumpuru parādīšanos baklažānu vajadzība pēc slāpekļa samazinās, savukārt pieaug nepieciešamība pēc fosfora un kālija. Šie elementi nodrošina labāku ziedēšanu un palīdz aizmetināties augļiem.
Lai veicinātu šo procesu, zem saknēm var lietot kālija sulfāta šķīdumu, ko sagatavo, izšķīdinot vienu ēdamkaroti šī līdzekļa 10 litros silta ūdens. Uzreiz pēc laistīšanas augsni ap augiem vēlams viegli uzirdināt un pie katra krūma iestrādāt pus tējkaroti granulēta superfosfāta.
Lai samazinātu tukšo ziedu veidošanos, dārzkopībā tiek izmantota lapu apsmidzināšana ar borskābes šķīdumu. Tam nepieciešams izšķīdināt 2 līdz 5 gramus borskābes pulvera 10 litros silta ūdens. Šāda apstrāde uzlabo ziedēšanas kvalitāti un palīdz augam noturēt aizmetņus.
Kad sāk attīstīties pirmie augļi, baklažāni patērē visvairāk barības vielu. Šajā laikā kā alternatīvu minerālmēsliem var izmantot dabisku nezāļu un nopļautas zāles uzlējumu. Ja tiek dota priekšroka minerālmēsliem, piemērots ir azofoskas un šķidrā mēslojuma maisījums ar mikroelementiem helātu formā.
Masveida ražas veidošanās periodā efektīvi ir arī koksnes pelni, kas satur kāliju, kalciju un magniju. Pelnus var kaisīt sausā veidā uz augsnes pirms laistīšanas vai gatavot uzlējumu, ņemot divas glāzes pelnu uz vienu spaini ūdens un ļaujot diennakti nostāvēties.
Pēdējā mērķtiecīgā mēslošana parasti plānojama aptuveni trīs līdz četras nedēļas pirms ražas novākšanas sākuma. Tā palīdz jau esošajiem augļiem ātrāk nogatavoties un uzlabo to uzglabāšanas īpašības.
Šim nolūkam izmanto šķīdumu no vienas ēdamkarotes superfosfāta un vienas ēdamkarotes kālija sāls uz 10 litros ūdens, pielejot aptuveni 200 mililitrus šķidruma pie katra krūma.
Populārākie raksti šobrīd
Svarīgākie noteikumi drošai mēslošanai
Lai barošana nekaitētu augiem, ir stingri jāievēro daži pamatnoteikumi. Baklažānu saknes ir jutīgas, tādēļ jebkuru šķidro mēslojumu drīkst lietot tikai tad, ja augsne iepriekš ir kārtīgi aplieta ar tīru ūdeni. Ja koncentrētu mēslojumu uzlej uz sausas zemes, pastāv augsts risks izraisīt sakņu sistēmas ķīmiskus apdegumus, kas var pilnībā sabojāt augu.
Tāpat liela nozīme ir izmantotā ūdens temperatūrai. Tā kā baklažāni ir izteikti siltummīloša kultūra, visiem sagatavotajiem darba šķīdumiem jābūt robežās no +20°C līdz +24°C. Auksts ūdens kopā ar minerālvielām rada augam temperatūras šoku un var uz ilgu laiku apturēt tā attīstību.
Arī mēslošanas laiks ir jāizvēlas precīzi. Visas dārzkopības procedūras, kas saistītas ar sakņu barošanu vai lapu smidzināšanu, veicamas agri no rīta vai vēlu vakarā pēc saulrieta. Ja lapas tiek apsmidzinātas spilgtā saulē un dienas karstumā, ūdens pilieni iedarbojas kā lēcas, izraisot smagus lapu apdegumus.