Ērkšķogu saglabāšana ziemas mēnešiem ir vienkāršs process, kas neprasa ilgu laiku pavadīt pie plīts vai veikt sarežģītu trauku sterilizāciju. Šī metode balstās uz augļu dabisko īpašību izmantošanu, jo ērkšķogās esošie elementi palīdz tām labi uzglabāties.
Gatavošanas laikā ogas netiek vārītas, kas ļauj tām saglabāt savu dabisko struktūru un krāsu. Rezultātā tiek iegūts dzidrs un aromātisks dzēriens, ko var ērti uzglabāt vēsā vietā līdz pat pavasarim. Viss process sastāv no dažiem pamata soļiem, kurus var viegli izpildīt jebkurā virtuvē bez speciāla aprīkojuma.
Ogu un trauku sagatavošanas darbi
Lai sagatavotu ziemas krājumus, nepieciešams izmantot stingras un kvalitatīvas ogas. Sākumā visas ērkšķogas tiek rūpīgi pārskatītas. Bojātie vai pārāk mīkstie augļi ir jāatlasa, lai tie neietekmētu kopējā dzēriena kvalitāti.
No izvēlētajām ogām uzmanīgi nogriež kātiņus un ziedu paliekas. Pēc tam ērkšķogas noskalo aukstā, tekošā ūdenī, lai pilnībā notīrītu dārza putekļus un sīkos gružus, un uzber uz dvieļa nedaudz apžūt.
Vienlaikus tiek sagatavoti stikla trauki. Šai receptei labi noder standarta trīs litru burkas vai vairāki mazāka tilpuma trauki, atkarībā no tā, cik lielas porcijas ziemā plānots patērēt. Burkas vispirms kārtīgi izmazgā ar dzeramo sodu, kas palīdz labi notīrīt stikla virsmu bez ķīmisku līdzekļu paliekām.
Populārākie raksti šobrīd
Pēc mazgāšanas burkas un metāla vāciņus vienkārši applaucē ar tikko uzvārītu ūdeni. Ar šādu termisko apstrādi pilnībā pietiek, un papildu karsēšana cepeškrāsnī vai tvaicēšana virs katla nav nepieciešama. Kā vienmēr, svarīgi visam pieiet praktiski un secīgi, bez liekas steigas, lai darbs nestu gaidīto rezultātu.
Pirmā applaucēšana un sīrupa gatavošana
Tīrās un sašķirotās ērkšķogas vienmērīgi sadala pa sagatavotajām stikla burkām. Tikmēr katlā uzvāra tīru ūdeni. Kad ūdens sācis burbuļot, to uzmanīgi lej burkās līdz pašai augšai, pilnībā nosedzot visas ogas. Burkas viegli pārklāj ar sagatavotajiem vākiem, taču tos vēl neaizskrūvē.
Šādā stāvoklī ogām ļauj mierīgi nostāvēt un sasilt aptuveni divdesmit piecas minūtes. Šajā laikā karstais ūdens sasilda ogu mizu un pašu mīkstumu, sagatavojot tos tālākajai uzglabāšanai.
Pēc noteiktā laika ūdeni no burkām uzmanīgi nolej atpakaļ katlā. Ogas paliek burku apakšā, saglabājot savu formu. Nolietajam šķidrumam pieber cukuru, rēķinot aptuveni četrsimt gramus uz katriem diviem litriem ūdens. Katlu liek atpakaļ uz uguns un šķidrumu uzkarsē līdz vārīšanās temperatūrai.
Sīrups ir regulāri jāapmaisa, līdz visi cukura graudiņi ir pilnībā izšķīduši un šķidrums kļuvis viendabīgs un dzidrs. Manā darba praksē vienmēr apstiprinās noteikums, ka precizitāte un vienkāršība nodrošina labāko rezultātu.
Noslēdzošie soļi un uzglabāšana
Karsto, verdošo cukura sīrupu uzreiz lej atpakaļ burkās virs ērkšķogām, piepildot tās līdz pašai augšai. Lai piešķirtu papildu aromātu, katrā burkā pirms tam var iemest dažas tīras upeņu lapas, kas piešķirs dzērienam patīkamu vasaras smaržu. Uzreiz pēc sīrupa uzliešanas burkas cieši noslēdz ar sterilizētajiem vākiem, izmantojot skrūvējamos vāciņus vai speciālu aizgriešanas ierīci.
Aizvērtās burkas tūlīt apgriež otrādi ar vākiem uz leju. Tas nepieciešams, lai pārbaudītu, vai trauki ir noslēgti pilnībā hermētiski un šķidrums nekur netek garām. Šādā pozīcijā burkas novieto uz stingras virsmas un rūpīgi ietin biezā audumā, siltā segā vai dvielī.
Siltā iepakošana nodrošina to, ka kompots atdziest ļoti lēni, un šis pakāpeniskais process kalpo kā papildu dabiskā saglabāšana. Kad burkas pēc aptuveni diennakts ir pilnībā atdzisušas līdz istabas temperatūrai, tās apgriež atpakaļ parastajā pozīcijā un novieto pastāvīgā uzglabāšanas vietā.
Tam vislabāk noder vēss pagrabs, tumša pieliekamā telpa vai kāds cits neapkurināms stūris mājoklī, kur nepiekļūst tieši saules stari. Ziemā šāds kompots būs garšīgs papildinājums ikdienas galdam.