Saeimas namā noslēgusies kārtējā politiskā intriga, un ceturtdienas balsojumā ar pārliecinošu 66 balsu atbalstu apstiprināts jaunais Ministru kabinets. Valdības stūri savās rokās pārņem jaunais Ministru prezidents Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta". Līdz ar šo balsojumu oficiāli noslēdzies Evikas Siliņas valdības laiks, jo, kā skaidro Valsts kancelejā, vecā kabineta pilnvaras izdzisa tieši tajā sekundē, kad parlaments deva svētību jaunajai komandai.
Tomēr ne visi Jēkaba ielas namā bija noskaņoti svinēt, un pret Kulberga valdību nobalsoja 25 deputāti. Opozīcijas fronti šajā balsojumā veidoja "Progresīvie", "Stabilitātei!" un partija "Latvija pirmajā vietā". Interesanti, ka jaunajai valdībai radās arī iekšējā opozīcija, jo pret to nostājās "Jaunās vienotības" deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis, kamēr viņa partijas biedrs Jānis Patmalnieks un divi deputāti no nu jau izjukušās "Stabilitātei!" frakcijas – Igors Judins un Amils Saļimovs – balsojumā vispār nepiedalījās.
Jauno politisko kodolu tagad veido četru spēku savienība, kurā apvienojušies "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība. Valdības vadošā partija jeb "Apvienotais saraksts" savā pārziņā pārņēmusi trīs lielos vaļus. Finanšu ministra amatā apstiprināts pieredzējušais Māris Kučinskis, Tieslietu ministriju vadīs Edvards Smiltēns, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadība uzticēta Edgaram Tavaram.
Nacionālā apvienība jaunajā valdībā diktēs toni četros virzienos. Par izglītības un zinātnes ministri kļuvusi Ilze Indriksone, saspringto iekšlietu jomu kūrēs Jānis Dombrava, kultūras ministra amatā atgriežas Nauris Puntulis, bet klimata un enerģētikas jautājumus risinās Jānis Vitenbergs.
Tikmēr "Jaunā vienotība" jaunajā modelī saglabājusi stabilitāti diplomātijā un medicīnā, jo savos amatos paliek ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Tomēr rokādes skārušas arī viņu rindas – par aizsardzības ministru apstiprināts Raivis Melnis, savukārt satiksmes ministra krēslā sēdīsies līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Jaunajai komandai tagad jādodas pie darba, jo sabiedrība nepacietīgi gaida pirmos lēmumus.
Šeit būs papildinātais teksts – joprojām plūstošās, dzīvās rindkopās bez jebkādiem sarakstiem, apvienojot iepriekšējo informāciju ar jaunajiem faktiem par ZZS un premjera pirmo uzrunu Saeimā.
Saeimas namā noslēgusies kārtējā politiskā intriga, un ceturtdienas balsojumā ar pārliecinošu 66 balsu atbalstu apstiprināts jaunais Ministru kabinets. Valdības stūri savās rokās pārņem jaunais Ministru prezidents Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta". Līdz ar šo balsojumu oficiāli noslēdzies Evikas Siliņas valdības laiks, jo, kā skaidro Valsts kancelejā, vecā kabineta pilnvaras izdzisa tieši tajā sekundē, kad parlaments deva svētību jaunajai komandai. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Kulbergam uzticēja šo uzdevumu uzreiz pēc tam, kad līdzšinējā premjere Siliņa paziņoja par demisiju.
Tomēr ne visi Jēkaba ielas namā bija noskaņoti svinēt, un pret Kulberga valdību nobalsoja 25 deputāti. Opozīcijas fronti šajā balsojumā veidoja "Progresīvie", "Stabilitātei!" un partija "Latvija pirmajā vietā". Interesanti, ka jaunajai valdībai radās arī iekšējā opozīcija, jo pret to nostājās "Jaunās vienotības" deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis, kamēr viņa partijas biedrs Jānis Patmalnieks un divi deputāti no nu jau izjukušās "Stabilitātei!" frakcijas – Igors Judins un Amils Saļimovs – balsojumā vispār nepiedalījās.
Jauno politisko kodolu tagad veido četru spēku savienība, kurā apvienojušies "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība. Valdības vadošā partija jeb "Apvienotais saraksts" savā pārziņā pārņēmusi trīs lielos vaļus. Finanšu ministra amatā apstiprināts pieredzējušais Māris Kučinskis, Tieslietu ministriju vadīs Edvards Smiltēns, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadība uzticēta Edgaram Tavaram.
Nacionālā apvienība jaunajā valdībā diktēs toni četros virzienos. Par izglītības un zinātnes ministri kļuvusi Ilze Indriksone, saspringto iekšlietu jomu kūrēs Jānis Dombrava, kultūras ministra amatā atgriežas Nauris Puntulis, bet klimata un enerģētikas jautājumus risinās Jānis Vitenbergs. Tikmēr "Jaunā vienotība" saglabājusi stabilitāti diplomātijā un medicīnā, jo savos amatos paliek ārlietu ministre Baiba Braže un veselības ministrs Hosams Abu Meri. Tomēr rokādes skārušas arī viņu rindas, jo par aizsardzības ministru apstiprināts Raivis Melnis, savukārt satiksmes ministra krēslā sēdīsies līdzšinējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība jaunajā valdībā saglabā ietekmi, jo ekonomikas ministra amatā paliek Viktors Valainis, bet labklājības jomu turpinās vadīt Reinis Uzulnieks. Tikmēr par jauno zemkopības ministru apstiprināts Uldis Augulis, bet savu amatu parlamenta vadībā ir saglabājusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
Saeimas ārkārtas sēdē Andris Kulbergs neslēpa, ka viņa politiskais kāpums ir bijis straujš. Politiķis atzina, ka pirms četriem gadiem viņam neesot bijis pat nojausmas, ka kļūs par deputātu, un vēl pirms divām nedēļām viņš neesot domājis par premjera krēslu. Tomēr politiskā krīze valstī tika atrisināta Latvijas apstākļiem neraksturīgi ātri – strādātspējīga valdība izveidota nieka desmit dienās. Kulbergs uzsvēra, ka sabiedrība šobrīd pieprasa rīcību, nevis gumijas vilkšanu, tāpēc viņa vadītā kabineta galvenie vadmotīvi būšot ātrums un atbildība. Viņš norādīja, ka valdības galvenais pienākums ir valsts ārējā, ekonomiskā un enerģētiskā drošība, kas iet roku rokā ar labklājību. Kā labu piemēru viņš minēja Ukrainu, kas spēj ražot un inovēt pat kara apstākļos.
Runājot par valsts finansēm, jaunais premjers paziņoja, ka dzīvošanai uz parāda ir jāpieliek punkts, jo neko nedarīt šajā situācijā nav izeja. Viņaprāt, valstij ir jāmācās pelnīt vairāk un jāizbeidz līdzekļu izšķērdēšana nepamatotās naudas balvās, liekos komandējumos vai iepirkumos. Kulbergs apsolīja sabiedrībai nemānīties ar dekoratīviem solījumiem un runāt atvērtā valodā. Viņš neslēpa, ka valdībai būs jāpieņem smagi lēmumi un tiks pieļautas arī kļūdas, kuras viņš ir gatavs atzīt un labot. Kā savas tiešās prioritātes viņš izcēla lielas uzmanības pievēršanu sarežģītajiem "airBaltic" un "Rail Baltica" projektiem, kā arī gaidāmajai vēlēšanu norisei.
Tā kā šai valdībai būs jāstrādā nokaitētajā priekšvēlēšanu gaisotnē, Kulbergs aicināja politiķu kašķus atstāt priekšvēlēšanu debatēm un nemaisīt tos kopā ar valstiski svarīgu darbu. Viņš atzina, ka ienākot politikā viņam ir bijis grūti pieņemt stingro dalījumu pozīcijā un opozīcijā, tāpēc apsolīja, ka viņa durvis labām idejām un risinājumiem vienmēr būs atvērtas ikvienam Saeimas deputātam. Premjers arī piebilda, ka negaida pret sevi nekādu saudzības režīmu, jo tieši asa un konstruktīva kritika ir tas, kas valdību spēj noturēt nomodā.