Sākas lielā cīņa par Eiropas triljoniem: kas tajā izšķirsies Latvijas drošībai un „Rail Baltica”

Briselē ir sākusies nopietna un saspringta cīņa par Eiropas Savienības naudu nākamiem gadiem. Dalībvalstis mēģina vienoties, kā sadalīt milzīgu kopējo budžetu, kas sasniedz gandrīz divus triljonus eiro.

Šīs sarunas vienmēr ir smagas, jo katrai valstij ir savas intereses un vajadzības. Pašlaik Eiropā ir izveidojušās divas skaidras nometnes, un katra no tām stingri stāv aiz savas pozīcijas. Vieniem liekas, ka jātērē mazāk un prātīgāk, bet otri pieprasa lielāku atbalstu.

Latvijai šīs sarunas ir ārkārtīgi svarīgas, jo no Briseles lēmumiem būs atkarīga mūsu ekonomikas attīstība un drošība. Mūsu valstij ir vajadzīgs dāsns Eiropas finansējums vairākiem lieliem mērķiem.

Kas ir "kohēzijas draugi" un ko viņi vēlas?
Vienā pusē ir apvienojušās valstis, kuras neoficiāli dēvē par "kohēzijas draugiem". Šajā grupā ietilpst Baltijas valstis, Austrumeiropas reģions un arī Eiropas dienvidu daļa. Kopumā tās ir 16 valstis, kuras no kopējā Eiropas maka pašlaik saņem vairāk naudas, nekā tajā iemaksā.

Šīs valstis vēlas, lai nākamais daudzgadu budžets būtu lielāks, nekā sākotnēji piedāvājusi Eiropas Komisija. Viņu galvenais arguments ir vienkāršs – Eiropā joprojām pastāv labklājības atšķirības, tāpēc ir jāturpina palīdzēt trūcīgākiem reģioniem. Rumānijas ārlietu ministre Oana Toiu skaidro, ka šī grupa piedāvā atvēlēt vairāk līdzekļu tradicionālajām lietām. Tas nozīmē, ka viņi vēlas redzēt lielāku atbalstu lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mazāk attīstīto reģionu atbalstam, jo pašreizējā projektā šīm nozarēm plānots atvēlēt mazāk par pusi no visas naudas.

 
Latvijas pārstāvjiem šajās sarunās ir pilnīgi skaidri uzdevumi. Mūsu valstij visvairāk rūp tas, lai Eiropas Savienība atvēlētu pietiekami daudz naudas infrastruktūrai un dažādu tīklu savietojamībai. Šis jaunais budžets ir reāla iespēja iegūt papildu finansējumu, kas ir kritiski nepieciešams dzelzceļa projekta "Rail Baltica" sekmīgai pabeigšanai. Bez Eiropas naudas šādu milzīgu objektu uzbūvēt ir gandrīz neiespējami.

Otrs tikpat svarīgs jautājums Latvijai ir reģionālā drošība un aizsardzība. Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis ir apliecinājis, ka Latvija darīs visu iespējamo, lai gala dokumentos būtu skaidras norādes uz mūsu reģiona drošību. Tas nozīmē, ka mums ir jāpanāk investīcijas gan ārējās robežas sakārtošanā, gan vispārējā aizsardzības stiprināšanā. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvija nevar atļauties palikt bez Eiropas finansiālā atbalsta šajās jomās.

"Taupīgās valstis" pieprasa savilkt jostas
Otrā nometnē ir valstis, kuras sauc par "taupīgajām". Tās ir bagātākas Eiropas valstis, piemēram, Francija, Vācija un Zviedrija. Šīs valstis kopējā budžetā iemaksā daudz vairāk, nekā saņem atpakaļ, tāpēc tās kategoriski iebilst pret jebkādu kopējo tēriņu palielināšanu. Viņu nacionālie budžeti pašlaik piedzīvo grūtus laikus, un valdībām ir grūti pamatot saviem vēlētājiem, kāpēc jādod vairāk naudas Briselei.

Zviedrijas ārlietu ministre Džesika Rozenkranca skaidri norāda, ka viņu mērķis ir labāks, nevis lielāks Eiropas budžets. Viņiem piekrīt arī Somija. Somijas Eiropas lietu ministrs Joakims Strands uzsver, ka valstīm ir ierobežotas finanses, tāpēc ir jānosaka stingras prioritātes arī Eiropas līmenī. Somi uzskata, ka jaunajā budžetā lielāka uzmanība un līdzekļi jāvelta cīņai pret korupciju un likuma varas stiprināšanai, nevis vienkāršai naudas dalīšanai.

 
Nedaudz atšķirīga pozīcija ir Dānijai. Dāņiem pašlaik klājas labi, viņu nacionālajā budžetā ir pārpalikums, nevis deficīts, tāpēc viņi uz situāciju raugās nedaudz mierīgāk un pielaidīgāk. Tomēr arī viņiem ir savi stingri noteikumi. Dānija ir gatava runāt par nedaudz lielākiem izdevumiem, taču tikai tādā gadījumā, ja šī nauda tiks tērēta jaunajiem izaicinājumiem.

Dānijas Eiropas lietu ministre Marī Bjere uzskata, ka papildu līdzekļi ir jānovirza aizsardzībai, atbalstam Ukrainai un Eiropas kopējai konkurētspējai globālajā tirgū. Tajā pašā laikā dāņi stingri iebilst pret lielākas naudas piešķiršanu zemniekiem un tradicionālajām nozarēm. Viņuprāt, Eiropa nevar bezgalīgi tērēt arvien vairāk līdzekļu vecajām programmām, kad apkārt ir tik daudz jaunu krīžu.

Kā sarunas virzīsies uz priekšu?
Šobrīd abas puses ir skaidri parādījušas savas pozīcijas un novilkušas sarkanās līnijas. Tomēr galvenie strīdi vēl ir tikai priekšā. Jūnijā Briselē plānota visu Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās. Ja līdz šim politiķi runāja tikai par vispārīgiem principiem un idejām, tad šajā sanāksmē uz galda tiks likti konkrēti skaitļi un summas. Tas nozīmē, ka spriedze un politiskā tirgošanās tikai pieaugs.

Savu lomu šajā procesā mēģina spēlēt arī Eiropas Parlaments. Lai gan deputātiem nav tiesību tieši noteikt daudzgadu budžeta apjomu, viņi ir pieprasījuši palielināt kopējos tēriņus par 10 %. Eiropas Parlaments plāno izmantot savas tiesības bremzēt dažādu likumu pieņemšanu, ja dalībvalstis neņems vērā viņu viedokli.

Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle skaidro, ka parlaments var izmantot laika vilcināšanu kā savu ietekmes instrumentu. Deputāti plāno tikai novembrī sākt skatīt regulas projektu par Eiropas finanšu instrumentu apvienošanu. Tā kā tieši no šī fonda tiek finansēti tādi projekti kā "Rail Baltica", šāda kavēšanās tieši ietekmēs Eiropas Savienības Padomes darbu un var aizkavēt galīgā budžeta apstiprināšanu, kas būs jārisina nākamajai prezidējošajai valstij Īrijai.