Tomātu stādīšana dārzā vai siltumnīcā ir viens no svarīgākajiem pavasara darbiem, kas tiešā veidā ietekmē topošo ražu un augu veselību. Dārznieku vidū joprojām nav vienota viedokļa par to, vai stādus vajadzētu ierakt augsnē pēc iespējas dziļāk, vai tomēr saglabāt iepriekšējo augšanas līmeni.
Praksē pārbaudītas metodes rāda, ka abas pieejas ir pamatotas, taču to izvēle ir atkarīga no konkrētās situācijas, augu šķirnes un stādu kvalitātes. Pareizi izvēlēts stādīšanas veids palīdz augam ātrāk ieaugties un izveidot spēcīgu pamatu turpmākajai attīstībai.
Kad padziļināšana nāk par labu augam
Gari, izstiepušies un vizuāli trausli tomātu stādi ir bieži sastopama parādība, īpaši, ja tie audzēti uz palodzes ar nepietiekamu gaismas daudzumu. Šādās situācijās dziļāka stādīšana palīdz stabilizēt augu un glābt situāciju.
Tomātiem piemīt īpašība veidot papildu saknes visā stumbra garumā, ja vien tas nonāk saskarē ar mitru augsni. Attīstoties jaunajām saknēm, augs iegūst lielāku barošanās platību un spēj labāk uzņemt mitrumu no dziļākiem augsnes slāņiem.
Tas ir īpaši vērtīgi reģionos, kur vasaras sākumā mēdz būt sauss laiks, kā arī garajām, neierobežota auguma jeb inderminantajām tomātu šķirnēm, kurām nepieciešams ļoti stabils pamats.
Dziļāka stādīšana nodrošina arī labāku aizsardzību pret temperatūras svārstībām pavasarī. Augsnes virskārta atdziest daudz straujāk nekā dziļākie slāņi, tāpēc dziļāk esošā stumbra daļa un galvenā sakņu sistēma ir pasargāta no vēsā gaisa ietekmes.
Tomēr šai metodei ir savi noteikumi. Pirms stāda ievietošanas zemē, ir obligāti jānogriež visas apakšējās lapas, kas atradīsies zem augsnes līmeņa. Atstājot zaļas lapas zemē, tās ātri sāks pūt, kas var izraisīt infekciju izplatīšanos un visa stumbra pamatnes bojāeju.
Populārākie raksti šobrīd
Tāpat jāņem vērā, ka pēc dziļas stādīšanas tomāts uz kādu laiku pārtrauks augt garumā, jo visi auga resursi sākotnēji tiks novirzīti jauno sakņu audzēšanai.
Standarta stādīšanas loģika un kompaktas šķirnes
Pretēja situācija ir tad, ja stādi ir spēcīgi, drukni un auguši optimālos apstākļos, piemēram, profesionālās stādaudzētavās ar slēgtu sakņu sistēmu podiņos. Šādus augus nav nepieciešams mākslīgi padziļināt. Tos stāda tieši tādā pašā dziļumā, kādā tie auguši iepriekš, saglabājot zemes piku neskartu.
Lieka stumbra apbēršana spēcīgam augam tikai radīs nevajadzīgu stresu un aizkavēs ražas ienākšanos, jo enerģija tiks tērēta lieku sakņu veidošanai, nevis ziedpumpuru attīstībai.
Zema auguma, determinētās un punduru šķirnes pēc savas dabas ir kompaktas. To sakņu sistēma ir ģenētiski veidota samērā sekla, un tām nav vajadzīgs masīvs pazemes balsts. Šādu tomātu pārlieku dziļa iestādīšana var radīt risku, ka stumbra pamatne sāks pūt, īpaši, ja augsne ir smaga, mālaina vai slikti drenēta.
Liela nozīme ir arī augsnes temperatūrai stādīšanas brīdī. Pavasarī augšējais zemes slānis sasilst visātrāk. Ja veselīgu stādu ierok pārāk dziļi, tā saknes nonāk aukstā un blīvā augsnē, kurā trūkst skābekļa. Tas palēnina barības vielu uzņemšanu, augs var sākt dzeltēt un tā attīstība uz laiku apstājas.
Horizontālā metode īpaši gariem stādiem
Ja tomātu stādi ir acīmredzami pārauguši un stumbrs ir kļuvis pārāk garš un lokans, parasta dziļas bedres rakšana nav labākais risinājums. Šādos gadījumos tiek izmantota tā dēvētā horizontālā jeb "guļošā" stādīšanas metode. Tā vietā, lai raktu dziļumā, augsnē izveido garenisku, aptuveni 10 līdz 15 centimetru dziļu tranšeju virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.
Stādu gulda šajā tranšejā horizontāli, sakņu sistēmu novietojot nedaudz dziļāk, bet stumbru lēzeni izvietojot pa izrakto vagu. Virs zemes atstāj tikai pašu augu galotni ar dažām spēcīgākajām lapām. Pirms stublāja apbēršanas ar zemi, no tās daļas, kas atradīsies pazemē, uzmanīgi noņem visas lapas un arī sānvasas.
Apbērtais stublājs visā garumā salīdzinoši īsā laikā izveidos ļoti spēcīgu un plašu sakņu sistēmu, kas atradīsies auglīgajā un siltajā augsnes virskārtā. Dažu dienu laikā virs zemes atstātā galotne pati dabiski izlieksies un sāks augt taisni uz augšu pretī saulei. Šī metode ļauj pilnvērtīgi izmantot pāraugušu stādu potenciālu, nepakļaujot saknes aukstās dziļo slāņu augsnes ietekmei.
Gadījumos, kad uz pāraugušā stāda apakšējās daļas jau ir izveidojušies pirmie ziedi, bet augu ir nepieciešams padziļināt, šos ziedus pirms stādīšanas labāk noņemt. Pazemē nonākuši ziedi un aizmetņi nespēs attīstīties un kļūs par potenciālu puves avotu.
Pēc stādīšanas, ja laika apstākļi ir lietaini un augsne kļūst pārāk mitra, zeme ap tomātiem regulāri jāirdina, lai nodrošinātu skābekļa piekļuvi saknēm un novērstu to slāpšanu.