Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir pieņēmis lēmumu, kas daudziem Latvijas iedzīvotājiem izvērtās par lielu pārsteigumu. Viņš aicināja veidot jauno valdību Andrim Kulbergam, kurš pārstāv partiju "Apvienotais saraksts".
Kulbergs līdz šim Saeimā ir darbojies kā aktīvs opozīcijas deputāts, taču viņam nav nekādas iepriekšējas pieredzes ministra amatā vai darbā valdībā. Lai gan politikas eksperti viņa izredzes sākumā vērtēja ļoti piesardzīgi, jaunās koalīcijas aprises sāka veidoties pārsteidzoši ātri. Izšķirošie notikumi, kas mainīja visu sarunu gaitu, norisinājās lielākās partijas "Jaunā Vienotība" iekšienē, kur deputāti izvēlējās neierastu soli un nepaklausīja savas līderes Evikas Siliņas viedoklim.
Aizkulises un slepenās tikšanās Saeimas namos
Pirmie politiskie manevri sākās jau sestdienā, 16. maijā, kad oficiālās sarunās Rīgas pilī vēl nebija nekādas skaidrības. Kamēr Andris Kulbergs vēl tikai kārtoja dokumentus un gatavojās doties pie Valsts prezidenta, Saeimas ēkā jau notika slēptas diskusijas. "Jaunās Vienotības" frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica kabinetā uz neoficiālu tikšanos ieradās Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji. Starp tiem bija ietekmīgais ekonomikas ministrs Viktors Valainis un frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. No "Jaunās Vienotības" puses šajās sarunās piedalījās arī viedās administrācijas ministrs Raimonds Čudars.
Šāda atsevišķa un iepriekš neizsludināta divu partiju tikšanās uzreiz lika runāt par politiskām intrigām. Citi politiķi un žurnālisti kuluāros sāka spriest, ka abas partijas mēģina apvienot spēkus, lai kopīgi nobloķētu Kulberga iespējas kļūt par premjeru. Paši sarunu dalībnieki vēlāk žurnālistiem taisnojās un apgalvoja, ka tikšanās esot bijusi pilnīgi nevainīga. Pēc viņu teiktā, politiķi vienkārši gribējuši izrunāt kārtējos Saeimas darbus. Tas esot darīts tāpēc, lai valdības maiņas laikā parlamentā nejauši netiktu pieņemti dīvaini vai nepārdomāti likumi.
Siliņas nogaidīšanas taktika un prezidenta stingrais vārds
Kad prezidents pirmdienas vakarā oficiāli nosauca Kulberga vārdu, politiskā gaisotne valstī kļuva manāmi saspringtāka. Kulbergs uzreiz paziņoja, ka trīs partijas – "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un Zaļo un Zemnieku savienība – jau ir vienojušās un ir gatavas strādāt kopā. Visu noteica "Jaunā Vienotība", kuras rokās bija izšķirošā izvēle. Viņi varēja vai nu dot jaunajai valdībai nepieciešamās balsis, vai arī visu procesu pilnībā apstādināt.
Aizejošā valdības vadītāja Evika Siliņa izvēlējās nogaidīt un neslēpa savu skepsi par jauno projektu. Viņas vadītā partija pēc pirmajām divām sarunu kārtām joprojām nedeva nekādu konkrētu atbildi. Trešdienā Siliņa publiski paziņoja, ka viņas pārstāvētais spēks nevar vienkārši parakstīt solījumus, pirms nav skaidri redzama jaunās valdības programma un precīzs amatu sadalījums. Viņa arī brīdināja kolēģus par sekām. Siliņa uzsvēra: ja kāda partija būs spiesta pārāk daudz piekāpties un atteikties no savām interesēm, šāda valdība ilgi nestrādās. Viņa uzskatīja, ka šāds nedabisks formāts ātri vien sabruks un radīs lielas problēmas gan viņu partijai, gan visai valstij.
Kamēr Rīgas pilī risinājās šīs smagās sarunas, Latvijas iedzīvotājus pārņēma papildu satraukums. Vairākos valsts reģionos cilvēki savos mobilajos tālruņos saņēma trauksmes paziņojumus par iespējamiem drošības apdraudējumiem gaisa telpā. Tas radīja nopietnu fonu politiķu diskusijām. Turpat Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, stāvot blakus Evikai Siliņai, neslēpa savu neapmierinātību un tieši uzrunāja partiju līderus. Viņš paziņoja, ka valstij rīcībspējīga vadība ir vajadzīga nekavējoties. Prezidents atzina, ka partijām pēdējo mēnešu laikā ir sakrājušies daudzi savstarpēji aizvainojumi un pārestības. Tomēr viņš pieprasīja visus šos strīdus nolikt malā, jo valsts drošība šobrīd ir pati galvenā prioritāte. Rinkēvičs pat apsolīja, ka personīgi iesaistīsies un palīdzēs Kulbergam, ja partiju sarunās radīsies kādas neatšķetināmas problēmas.
Par situāciju valstī skaļi runāja arī reģionu politiķi. Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Valdis Maslovskis, kurš ikdienā cieši seko līdzi notikumiem Latgalē un austrumu pierobežā, dalījās ar saviem novērojumiem. Viņš stāstīja, ka pierobežas iedzīvotāji ir nopietni nobijušies par drošības situāciju un vēlas redzēt skaidrus un saprotamus valsts aizsardzības plānus. Maslovskis uzsvēra, ka šādos apstākļos politiķi Rīgā nedrīkst tērēt laiku un amatos pēc iespējas ātrāk ir jāapstiprina vadītāji, kuri spēj pieņemt lēmumus un reāli rīkoties.
Rezerves plāni un Progresīvo izslēgšana no sarunām
Kamēr lielākā partija vēl svārstījās, politikas aizkulisēs jau sāka apspriest alternatīvus variantus, kā izveidot valdību bez "Jaunās Vienotības". Proti, ja Siliņas vadītā komanda atteiktos nākt valdībā, Kulbergs varētu mēģināt veidot mazākuma valdību. Partijas "Latvija pirmajā vietā" pārstāvis Edmunds Zivtiņš publiski apstiprināja, ka viņa frakcija ar savām 11 balsīm būtu gatava palīdzēt Kulbergam. Šāds atbalsts tiktu dots gadījumā, ja valdības pamatu veidotu trīs partijas – ZZS, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība. Tomēr šim solījumam bija viens ļoti stingrs nosacījums. Ja jaunajā koalīcijā tiktu iesaistīta "Jaunā Vienotība" vai partija "Progresīvie", tad Zivtiņa pārstāvētā frakcija savu atbalstu uzreiz atsauktu un balsis nedotu.
Tajā pašā laikā kļuva skaidrs, ka partija "Progresīvie" jaunajā valdībā vispār nestrādās, lai gan Andris Kulbergs sākumā vēlējās viņus redzēt savā komandā. Nacionālā apvienība stingri izmantoja savas veto tiesības un panāca, ka "Progresīvie" no tālākām sarunām tiek pilnībā izslēgti. "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs vēlāk skaidroja savas partijas pozīciju. Viņš norādīja, ka viņa politiskajam spēkam nav nekādas vajadzības uzņemties atbildību par valdību, kuras darba virziens būs izteikti konservatīvs. Pēc šī paziņojuma visiem kļuva skaidrs, ka vienīgais reālais un stabilais variants ir četru partiju modelis, kurā noteikti jāpiedalās arī "Jaunajai Vienotībai".
Izšķirošā sēde: Kā Siliņa zaudēja savas partijas atbalstu
Paši svarīgākie un dramatiskākie notikumi risinājās trešdienas pēcpusdienā, kad sākās "Jaunās Vienotības" frakcijas un valdes kopsēde. Šajā sanāksmē deputātiem bija jāpieņem galīgais lēmums – vai nu palikt opozīcijā un turpināt aizstāvēt Siliņas stingros nosacījumus, vai arī piekrist Kulberga piedāvātajam variantam. Piedāvātie noteikumi partijai nebija patīkami. Jaunajā valdībā bija plānots ieviest vienlīdzības principu, kas nozīmēja, ka katra no četrām partijām saņem tieši vienādu amatu skaitu – katrai tiktu četras vietas valdībā.
Lielākajai Saeimas frakcijai tas bija liels trieciens un nopietns zaudējums. Viņiem nācās atteikties no premjera amata, zaudēt ietekmīgo finanšu ministra krēslu, kā arī šķirties no vēl divām ministru vietām. Nacionālās apvienības vadītāja Ilze Indriksone tikmēr publiski skaidroja, ka šāds modelis ir pilnīgi taisnīgs. Viņa norādīja, ka politiskā situācija valstī ir mainījusies un vienāds svars valdībā palīdzēs nodrošināt mierīgu un stabilu darbu līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām.
Partijas sēdes laikā Evika Siliņa izmisīgi mēģināja pārliecināt savus biedrus nogaidīt un neparakstīt nekādus dokumentus, taču viņas plāns pilnībā cieta neveiksmi. Siliņa palika izteiktā mazākumā, jo lielākā daļa partijas deputātu nevēlējās riskēt un pieļaut situāciju, ka partija vispār zaudē jebkādu ietekmi un nonāk opozīcijā. Situācija atrisinājās diezgan negaidītā veidā. Siliņai uz kādu laiku nācās pamest sēžu zāli, lai dotos uz iepriekš plānotu Nacionālās drošības padomes sanāksmi. Tiklīdz viņa bija izgājusi pa durvīm, "Jaunā Vienotība" oficiāli paziņoja, ka ir gatava tūlīt pat parakstīt vienošanos par jaunās valdības veidošanu.
Trešdienas vakarā uz šī svarīgā dokumenta savu parakstu uzlika frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Lai gan Evika Siliņa tobrīd jau bija atgriezusies Saeimas ēkā, viņa šajā procesā vairs neiesaistījās un savu parakstu dokumentam tā arī nepievienoja.
Jaunās valdības deklarācija un nākotnes plāni
Pēc šīs saspringtās sēdes Edmunds Jurēvics žurnālistiem atzina, ka lēmums parakstīt vienošanos bijis pareizs un valstij nepieciešams. Kad žurnālisti viņam tieši jautāja par to, kāda turpmāk būs Evikas Siliņas loma un ietekme partijā pēc tam, kad viņas viedoklis tika noraidīts, Jurēvics deva skaidru un nepārprotamu mājienu. Viņš uzsvēra, ka "Jaunā Vienotība" nav un nekad nav bijusi viena cilvēka vadīta partija. Politiski lēmumi tiekot pieņemti kopīgi, un tieši tāpat kā vienota komanda viņi turpināšot strādāt arī nākotnē.
Jau piektdienā partijas pārstāvji aktīvi iesaistījās darba grupās un sāka rakstīt jaunās valdības deklarāciju. Starp aktīvākajiem rakstītājiem bija pašreizējā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, kura, visticamāk, saglabās savu amatu arī jaunajā Kulberga valdībā. Tikmēr vairākiem citiem viņas partijas biedriem darbs valdības mājā būs jābeidz, jo amatu skaits ir sarucis.
Pats topošais premjers Andris Kulbergs neslēpj prieku par to, ka partijām beidzot ir izdevies panākt vienošanos. Viņš izteica cerību, ka jaunais amatu sadalījums palīdzēs izvairīties no strīdiem nākotnē. Kulbergs norādīja, ka situācija valstī šobrīd ir ļoti neparasta un laika diskusijām nav palicis daudz, tāpēc bija vajadzīgi skaidri un vienkārši spēles noteikumi. Viņš arī piebilda, ka pati "Jaunā Vienotība" ar savu iepriekšējo politisko rīcību radīja tādus apstākļus, kuros šādas lielas pārmaiņas valdībā kļuva vienkārši neizbēgamas.