ASV Kongresā briest nopietnas domstarpības starp likumdevējiem un prezidenta Donalda Trampa administrāciju. Gan demokrātu, gan republikāņu senatori ir atklāti neapmierināti ar to, ka Aizsardzības ministrija kavējas nosūtīt apstiprināto finanšu palīdzību.
Runa ir par 600 miljoniem ASV dolāru, kas paredzēti Ukrainas un Baltijas valstu drošības stiprināšanai. Piektdien senatori nosūtīja oficiālu vēstuli aizsardzības ministram Pītam Hegsetam, pieprasot nekavējoties rīkoties un izmaksāt šo naudu.
Likumdevēji uzsver, ka šī palīdzība ir kritiski svarīga tieši šobrīd. Kavēšanās rada papildu riskus reģiona drošībai, īpaši ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus. Baltijas valstīm un Ukrainai solītais atbalsts palīdzētu uzturēt aizsardzības spējas un dotu skaidru signālu par sabiedroto vienotību.
Strīda pamatā ir finansējums, ko ASV Kongress apstiprināja jau pagājušajā gadā. Kopējā summa ir sadalīta divās daļās. Lielākā daļa, proti, 400 miljoni dolāru, ir novirzīti tiešam atbalstam Ukrainai. Atlikušie 200 miljoni dolāru ir paredzēti īpašām aizsardzības programmām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Pēdējo nedēļu laikā abas ASV politiskās partijas arvien skaļāk pieprasa skaidrību no Pentagona. Politiķi vēlas precīzi zināt, kāpēc nauda joprojām nav sasniegusi mērķi. Pat daudzi republikāņu likumdevēji neslēpj savu kritiku pret Trampa administrācijas rīcību. Viņu prātā, pašreizējā kavēšanās izskatās pēc mēģinājuma distancēties no Ukrainas un citiem ciešiem Eiropas partneriem.
Senatori atgādina par solījumiem un termiņiem
Pirms nepilna mēneša situācija izskatījās daudz sološāka. Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets Kongresa uzklausīšanas laikā klātienē apliecināja, ka Ukrainai domātie līdzekļi ir "atbrīvoti". Viņš arī apsolīja, ka ministrija pavisam drīz iesniegs detalizētu izdevumu plānu. Par konkrētu termiņu tika noteikts 15. maijs.
Tomēr šis datums jau ir pagājis, bet solītais plāns Kongresā tā arī nav nonācis. Demokrātu senators Diks Durbins un republikānis Čaks Graslijs savā kopīgajā vēstulē norāda, ka Ukraina jau četrus gadus drosmīgi un neatlaidīgi pretojas Krievijas iebrukumam. Viņi uzskata, ka Ukrainas armija ir pilnībā pelnījusi stabilu, drošu un nepārtrauktu Amerikas Savienoto Valstu atbalstu, ko nedrīkst ietekmēt iekšējie birokrātiskie šķēršļi.
Kavēšanās ar naudas pārskaitīšanu nav vienīgais iemesls, kāpēc senatori ir satraukti. Vēstulē ir pieminēts vēl kāds būtisks aspekts. Proti, parādījušās ziņas, ka Aizsardzības ministrija varētu plānot ASV karavīru skaita samazināšanu un izvešanu no reģiona.
Likumdevēji ir pārliecināti, ka finanšu aizturēšana un vienlaicīga militārās klātbūtnes mazināšana sūta nepareizu signālu. Tas var tiešā veidā vājināt iespējas atturēt Krieviju no tālākas agresijas un radīt lieku spriedzi Baltijas valstīs un visā Austrumeiropā.
Baltijas drošības iniciatīva paliek spēkā
Neskatoties uz pašreizējām domstarpībām par naudas izmaksu, juridiskais pamats atbalstam ir stingrs. Pagājušā gada decembrī ASV Kongress pieņēma un apstiprināja aizsardzības likumu. Šajā dokumentā ar likuma spēku ir oficiāli nostiprināta Baltijas drošības iniciatīva.
Tas nozīmē, ka nākamā gada ASV budžetā jau ir juridiski paredzēti līdzekļi tam, lai palīdzētu attīstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārās spējas. Kongresa locekļi tagad dara visu iespējamo, lai panāktu, ka izpildvara precīzi seko likuma burtam un nepieļauj situāciju, kad politisku lēmumu dēļ tiek bremzēta reāla sabiedroto valstu aizsardzības stiprināšana.