Šis jautājums ir svarīgs, jo airBaltic nav tikai parasts privāts uzņēmums — tā ir Latvijas nacionālā aviokompānija, kurā valstij pieder lielākā akciju daļa. Tāpēc uzņēmuma zaudējumi, valsts aizdevums bez nodrošinājuma un iespējamā nepieciešamība pēc jauniem miljonu ieguldījumiem tieši skar arī valsts finanšu lēmumus.
Aizdevuma procentu likmi neatklāj
Satiksmes ministrija informē, ka airBaltic jau saņēmusi daļu no valsts īstermiņa aizdevuma 30 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus ministrija neatklāj, kāda procentu likme piemērota šim aizdevumam.
Ministrija norāda tikai to, ka procentu likme noteikta pēc Valsts kases metodoloģijas, ņemot vērā arī tirgus apstākļus.
Aizdevuma atmaksas grafiks sāksies 31. maijā. Uzņēmums naudu atmaksās pakāpeniski, bet pilnībā aizdevums jādzēš līdz šā gada 31. augustam.
Ministrija plašākus aizdevuma nosacījumus neatklāj, jo airBaltic ir regulētā tirgus emitents un uzņēmumam jāievēro Eiropas Savienības regula par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu jeb MAR.
Aizdevumu uzrauga īpaša darba grupa
Satiksmes ministrija uzsver, ka airBaltic darbībai, tostarp aizņemtās naudas izmantošanai, seko darba grupa, kas izveidota ar satiksmes ministra rīkojumu.
Iepriekš ziņots, ka 16. aprīlī Saeimas deputātu vairākums piekrita airBaltic piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā.
Aizdevuma galvenā summa un procenti uzņēmumam jāatmaksā līdz 31. augustam. Būtiska detaļa — aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma.
Tas nozīmē, ka valsts šajā situācijā uzņemas lielāku risku nekā gadījumā, ja aizdevumam būtu prasīta ķīla vai cits nodrošinājums.
Zaudējumi pirmajā ceturksnī pieauguši 2,4 reizes
airBaltic finanšu rādītāji joprojām rāda saspringtu ainu. Šā gada pirmajā ceturksnī airBaltic koncerna zaudējumi sasniedza 70,064 miljonus eiro. Tas ir 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā 2025. gadā.
Vienlaikus uzņēmuma apgrozījums pieauga par 12,3%, sasniedzot 149,086 miljonus eiro.
airBaltic skaidroja, ka pirmā ceturkšņa zaudējumus ietekmēja vairāki faktori:
- valūtas kursu svārstības;
- ar finansējumu saistītie izdevumi;
- komerciālā atbalsta samazināšanās;
- pastāvīgs izmaksu pieauguma spiediens vairākās izdevumu grupās.
Tātad uzņēmums pelna lielāku apgrozījumu, bet izmaksas un finanšu slogs turpina spiest rezultātu uz leju.
Pērn apgrozījums auga, bet uzņēmums joprojām strādāja ar zaudējumiem
Pagājušajā gadā airBaltic koncerna apgrozījums pieauga par 4,2%, salīdzinot ar 2024. gadu, un sasniedza 779,344 miljonus eiro.
Zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro. Tie bija 2,7 reizes mazāki nekā 2024. gadā.
Savukārt 2025. gadā aviokompānija kopumā pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā gadu iepriekš.
Šie skaitļi parāda pretrunīgu situāciju: pasažieru skaits un apgrozījums aug, taču uzņēmums joprojām nav spējis pārliecinoši iziet no zaudējumiem.
Lufthansa kļuva par airBaltic akcionāru
Pagājušajā vasarā par airBaltic akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija Lufthansa.
Pašlaik airBaltic akcijas sadalītas šādi:
- Latvijas valstij pieder 88,37% akciju;
- Lufthansa pieder 10%;
- finanšu investora, dāņu uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam Aircraft Leasing 1 pieder 1,62%;
- citiem akcionāriem pieder 0,01%.
Uzņēmuma pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc iespējamā IPO Lufthansa daļas lielums būs atkarīgs no IPO tirgus cenas. Vienlaikus darījums paredz, ka pēc iespējamā IPO Lufthansa piederēs vismaz 5% airBaltic kapitāla.
Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka pēc IPO valstij airBaltic kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Valsts un Lufthansa plānoja ieguldīt vēl 14 miljonus eiro
Pagājušā gada augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā Lufthansa, pirms iespējamā IPO veiks līdzieguldījumu airBaltic 14 miljonu eiro apmērā.
Tomēr šobrīd IPO plāni ir apturēti. Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un tirgus situāciju, airBaltic ir pārtraukusi virzīt iespējamo IPO un pašlaik to neuzskata par potenciālu kapitāla piesaistes avotu 2026. gadā. Tas norādīts uzņēmuma gada pārskatā.
Tas uzņēmumam rada skaidru problēmu: ja IPO vairs nav reāls finansējuma avots tuvākajā laikā, tad jautājums par kapitālu un valsts iesaisti kļūst vēl asāks.