Pavasara beigās dārzā sākas svarīgs posms, kad izaudzētie dārzeņu stādi tiek pārstādīti atklātā zemē. Šis process tieši ietekmē augu turpmāko attīstību, to spēju izturēt vasaras sausumu un veidot veselīgus augļus.
Lai stādi labi iesakņotos jaunajā vietā, ir būtiski ievērot pareizu stādīšanas tehniku un nodrošināt optimālus apstākļus katrai kultūrai. Rakstā ir apkopoti praktiski un reāli izpildāmi ieteikumi, kas palīdzēs sagatavot zemi, pareizi iestādīt augus un organizēt pirmo laistīšanu un mēslošanu.
Stādu norūdīšana un sagatavošana pārstādīšanai
Augi, kas ilgstoši atradušies istabas temperatūrā, var piedzīvot stresu no krasām temperatūras svārstībām, vēja vai tiešiem saules stariem. Tāpēc aptuveni nedēļu pirms plānotās stādīšanas dārzā augus ieteicams norūdīt. Sākumā tos iznes ārā uz īsu brīdi, novietojot daļējā ēnā, un pēc tam pakāpeniski pagarina brīvā dabā pavadīto laiku.
Divas dienas pirms pārstādīšanas tomātu stādiem var uzmanīgi noņemt divas apakšējās lapas. Pa šo laiku mazās brūces paspēs apžūt, kas ļaus augu iestādīt dziļāk augsnē bez inficēšanās riska. Tieši pirms stādīšanas augu stiprināšanai var veikt laistīšanu ar kālija monofosfāta šķīdumu, izšķīdinot 10 gramus pulvera 10 litros ūdens.
Tomātu, papriku un baklažānu stādīšanas īpatnības
Tomāti atšķiras ar spēju veidot papildu saknes visā stumbra garumā, ja vien tas atrodas mitrā vidē. Tāpēc tomātus stāda dziļi – līdz pat pirmo īsto lapu līmenim. Ja stādi ir izstiepušies gari, tos labāk stādīt slīpi vai guļus stāvoklī seklās vagās, sakņu daļu un daļu stumbra novietojot horizontāli un vēršot augu galotnes uz ziemeļiem.
Dažu dienu laikā saule stumbrus iztaisnos, un pazemē esošā daļa izveidos spēcīgu papildu sakņu sistēmu. Optimālais attālums starp tomātu krūmiem ir aptuveni 50 centimetri, bet starp rindām – vismaz 85 centimetri. Koka balstus ieteicams ievietot zemē uzreiz stādīšanas laikā, lai vēlāk nesabojātu jau saaugušās saknes.
Paprikas stādiem ir pilnīgi citādas prasības. Šie augi nepacieš stumbra padziļināšanu, jo pārāk dziļa iestādīšana var izraisīt stublāja pūšanu un palēnināt augšanu. Paprikas sakņu kakliņam pēc iestādīšanas jāpaliek tieši zemes līmenī. Tā kā šo augu saknes ir trauslas, stādīšana jāveic uzmanīgi, nesabojājot zemes kamolu ap tām.
Paprikas stāda tuvāk vienu otrai – aptuveni 30 līdz 40 centimetru attālumā. Zemāka auguma šķirnes var stādīt pat pa pāriem vienā bedrītē, jo blīvāka lapotne labāk pasargā augsni no izžūšanas un palīdz augiem izturēt vēja brāzmas.
Baklažāni ir jutīgi pret caurvēju un aukstu augsni. Tos stāda pēc tāda paša principa kā papriku – saglabājot zemes kamolu un nepadziļinot sakņu zonu. Tā kā baklažānu krūmi izaug lieli un kupli, starp augiem jāatstāj 40 līdz 50 centimetru attālums, bet starp rindām – aptuveni 60 centimetri.
Jaunie baklažānu stādi bieži piesaista kaitēkļus, tāpēc dobes uzreiz pēc stādīšanas var pārklāt ar plānu, baltu agrotīklu vai apstrādāt ar piemērotiem bioloģiskiem līdzekļiem.
Populārākie raksti šobrīd
Augsnes sagatavošana un pirmā kopšana
Katras stādīšanas bedrītes saturs nosaka to, cik ātri augs uzsāks aktīvu veģetāciju. Labam sākumam katrā bedrītē var iestrādāt puslitra burku briedināta komposta vai humusa, ko rūpīgi sajauc ar dārza augsni. Svaigus kūtsmēslus šajā posmā izmantot nedrīkst, jo tie var apdedzināt jaunās saknes.
Papildus var pievienot vienu ēdamkaroti koksnes pelnu un vienu ēdamkaroti zivju miltu, kas kalpo kā dabīgs fosfora un slāpekļa avots sakņu attīstībai. Sagatavoto maisījumu bedrītē bagātīgi aplaista ar saulē sasilušu ūdeni un ļauj tam pilnībā uzsūkties pirms stāda ievietošanas.
Lai paātrinātu augu pielāgošanos jaunajai videi, uzreiz pēc iestādīšanas katru krūmu var apliet ar dzintarskābes šķīdumu, izšķīdinot 2 gramus pulvera 10 litros ūdens. Turpmākā laistīšana ir atkarīga no konkrētā dārzeņa veida:
Tomātus un baklažānus laista reti, bet bagātīgi, vēršot ūdens strūklu tieši pie stumbra pamatnes un nesamitrinot lapas.
Paprikai ir seklāka sakņu sistēma, tāpēc tai nepieciešama regulāra un mērena laistīšana, nepieļaujot augsnes virskārtas iekalšanu.
Aptuveni divas nedēļas pēc stādīšanas, kad augi ir iesakņojušies un parādās jaunas lapas, var veikt pirmo papildmēslošanu ar kalcija nitrātu. Tas palīdz nodrošināt nepieciešamo kalcija daudzumu un veicina zaļās masas augšanu. Šim nolūkam vienu ēdamkaroti mēslojuma izšķīdina 10 litros ūdens un uzlej aptuveni vienu litru šķīduma uz katru augu.