Sērijveida dzīvokļu tirgū Rīgas mikrorajonos pēdējā laikā ir vērojamas izmaiņas, kas ietekmē kopējo nekustamā īpašuma pieejamību un izmaksas. Jaunākie dati liecina par pakāpenisku vidējo cenu kāpumu, kas skar praktiski visus pilsētas lielākos dzīvojamos rajonus.
Šādas izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar piedāvājuma svārstībām un pircēju pieprasījuma dinamiku dažādās pilsētas daļās. Rakstā ir apkopoti statistikas dati un fakti par to, kādos rajonos šobrīd fiksētas augstākās un zemākās cenas par kvadrātmetru, kā arī kādas mājokļu sērijas joprojām ir vispieprasītākās.
Cenu izmaiņas un pašreizējie tirgus rādītāji
Nekustamo īpašumu tirgus dati rāda, ka Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu vidējā cena pavasara vidū palielinājās par vairāk nekā diviem procentiem viena mēneša laikā. Skatoties plašākā laika posmā kopš gada sākuma, kopējais vidējās cenas pieaugums ir sasniedzis septiņus procentus.
Šīs izmaiņas ir fiksētas kompānijas "Arco Real Estate" veiktajā tirgus pārskatā, kurā analizēti reālie darījumi un cenu tendences pilsētā. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena šajā periodā pakāpās līdz 947 eiro par vienu kvadrātmetru.
Vēsturiskie dati ļauj šo situāciju salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem. Piemēram, pašreizējās cenas joprojām ir par vairāk nekā četrdesmit procentiem zemākas nekā vēsturiski augstākajā punktā, kas tika fiksēts 2007. gada vasaras vidū. Toreiz neremontētu mājokļu vidējā cena sasniedza 1620 eiro par kvadrātmetru.
Tajā pašā laikā pēdējais cenu kāpums ir apsteidzis 2009. gada sākuma rādītājus, kad kvadrātmetrs maksāja 934 eiro. Speciālisti norāda, ka galvenais cenu palielināšanās iemesls ilgstoši bija salīdzinoši nelielais mājokļu piedāvājums tirgū, lai gan paralēli tika novērots arī pakāpenisks sludinājumu skaita pieaugums.
Atšķirības starp Rīgas mikrorajoniem un dzīvokļu istabu skaitu
Cenu kāpums nav bijis vienmērīgs visā pilsētas teritorijā, un dažādos mikrorajonos situācija atšķiras. Kopš gada sākuma lielākajos Rīgas rajonos cenas palielinājās robežās no četriem līdz deviņiem procentiem. Visizteiktākās izmaiņas fiksētas Imantā, kur fiksēts lielākais kāpums.
Tam seko Āgenskalns, Purvciems un Pļavnieki, kur sērijveida mājokļu cenu pieaugums sasniedza vidēji astoņus procentus. Citviet pilsētā cenu svārstības bija mērenākas un nepārsniedza septiņu procentu robežu, bet vismazākās izmaiņas reģistrētas Bolderājā.
Ja vērtē cenas pēc dzīvokļa lieluma un istabu skaita, visstraujākais kāpums mēneša laikā bija vērojams vienas istabas dzīvokļiem. Divu un trīs istabu mājokļiem cena mainījās līdzīgā apmērā, savukārt vismazākais pieaugums bija četru istabu dzīvokļiem.
Kopumā kopš gada sākuma vislielākais cenu lēciens ir bijis tieši divu istabu dzīvokļu segmentā. Mēneša griezumā cenu pieaugums fiksēts visos lielākajos rajonos, turklāt visstraujāk tas notika Āgenskalnā, bet vislēnāk – Ziepniekkalnā.
Dārgākie un lētākie rajoni un mājokļu sērijas
Pašreizējā statistika skaidri iezīmē vietas, kur mājokļu iegāde prasa vislielākos un kur – mazākos finansiālos līdzekļus. Visaugstākās sērijveida dzīvokļu cenas joprojām saglabājas Teikā, kur vidējā kvadrātmetra cena sasniedza 1141 eiro.
Pretēja situācija ir Bolderājā, kas joprojām ir cenu ziņā pieejamākais mikrorajons Rīgā. Tur kvadrātmetra vidējā cena ir 708 eiro, lai gan arī šajā rajonā pēdējā mēneša laikā tika reģistrēts neliels vērtības pieaugums.
Arī ēku sērijas būtiski ietekmē mājokļa galīgo vērtību tirgū. Vislielākās summas pircēji maksā par dzīvokļiem 119. sērijas un 104. sērijas mājās. Šajās ēkās divu istabu dzīvoklis apmierinošā stāvoklī atkarībā no konkrētās atrašanās vietas un stāva maksā robežās no 56 000 līdz 59 000 eiro.
No otras puses, zemākas cenas ir mājokļiem lietuviešu projekta ēkās, kur divistabu dzīvokļu cenas svārstās no 33 000 līdz 47 000 eiro. Līdzīgā cenu līmenī ir arī Hruščova laika mājas, kurās divu istabu mājokli var iegādāties robežās no 31 000 līdz 49 000 eiro, un gala summa galvenokārt ir atkarīga no izvēlētā mikrorajona.