Finanšu dokumenti un amatpersonu ikgadējās deklarācijas sniedz skaidru ieskatu valsts vadošo vadītāju materiālajā stāvoklī un tā izmaiņās. Jaunākie dati atspoguļo Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka finansiālo situāciju, ienākumu avotus un investīciju izvēli pārskata periodā.
Dati ir publiski pieejami un sniedz detalizētu pārskatu par saņemto atalgojumu, pensiju, dividendēm un citiem naudas ieņēmumiem. Tāpat redzamas veiktās investīcijas valsts vērtspapīros un privātajos uzņēmumos.
Ienākumu avoti un atalgojums centrmezglā
Latvijas Bankas vadītāja kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā sasniedza 197 109 eiro. Lielāko daļu no šīs summas veido darba alga centrālajā bankā, kas bija 165 978 eiro, savukārt papildu maksājumos no šīs pašas iestādes saņemti vēl 20 eiro. Amatpersona saņem arī valsts nodrošināto pensiju. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras veiktie maksājumi pērn veidoja 27 744 eiro.
Salīdzinājumam var aplūkot arī iepriekšējā perioda datus, kad atalgojums Latvijas Bankā bija 197 177 eiro. Šajā summā bija iekļauta arī kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu vairāku gadu garumā, kas sasniedza 19 241 eiro.
Šī izmaksa tika veikta decembra nogalē, noslēdzoties attiecīgajam pilnvaru termiņam, kā to paredz spēkā esošais Darba likums. Pēc tam sekoja atkārtota stāšanās amatā, kad Saeima februāra sākumā atbalstīja viņa kandidatūru nākamajam periodam.
Papildu pamata ienākumiem deklarācijā parādās arī gūtie procentu maksājumi un dividendes. No Finanšu ministrijas par valsts krājobligācijām saņemti 2397 eiro, bet divu komercbanku samaksātie procenti veidoja 823 eiro. Tāpat saņemtas dividendes no finanšu iestādes "Swedbank" 147 eiro apmērā.
Uzkrājumu izmaiņas un līdzekļu sadalījums bankās
Deklarācijas dati liecina par vērā ņemamām izmaiņām banku kontu atlikumos. Gada noslēgumā kopējie uzkrājumi četrās dažādās bankās veidoja 167 320 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, kopējais uzkrāto līdzekļu apjoms ir samazinājies par aptuveni 70 500 eiro. Šādas izmaiņas parasti ir saistītas ar lielākiem pirkumiem, investīcijām vai citiem kapitāla novirzīšanas veidiem
Naudas līdzekļi ir sadalīti pa vairākām finanšu iestādēm gan Latvijā, gan ārvalstīs:
"Swedbank" kontos glabājās lielākā uzkrājumu daļa — 85 873 eiro.
Lielbritānijas bankā "Lloyds Bank" reģistrēti 6535 sterliņu mārciņu lieli uzkrājumi, kas pēc valūtas kursa atbilst aptuveni 7501 eiro.
Pašā Latvijas Bankā izveidotais uzkrājums bija 2097 eiro.
Finanšu iestādē "Luminor Bank" uzkrājuma apjoms gada beigās bija 1042 eiro.
Šāds sadalījums parāda, ka līdzekļi netiek turēti vienā vietā, bet gan diversificēti pa dažādām sistēmām.
Investīcijas vērtspapīros un reālais īpašums
Nozīmīga daļa brīvo līdzekļu ir novirzīta vērtspapīru iegādei. Pārskata gadā ir nopirktas valsts krājobligācijas par kopējo nominālvērtību 77 000 eiro. Līdz ar to kopējais īpašumā esošo valsts krājobligāciju apjoms gada izskaņā sasniedza 110 000 eiro. Valsts obligācijas tiek uzskatītas par konservatīvu un stabilu finanšu instrumentu.
Papildus valsts vērtspapīriem deklarācijā ir norādītas arī investīcijas privātajā sektorā. Amatpersonai pieder 55 Dānijas juvelierizstrādājumu uzņēmuma "Pandora" akcijas. To kopējā nominālvērtība ir 38 918 Dānijas kronas, kas pārrēķinot veido aptuveni 5207 eiro. Tāpat īpašumā saglabājas neliels skaits privatizācijas sertifikātu — precīzi 32,45 vienības uzņēmumā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".
Materiālo īpašumu sadaļā izmaiņu nav daudz. Deklarēts transportlīdzeklis — 2013. gada izlaiduma automašīna "Volvo XC90", kas ir salīdzinoši standarta izvēle ikdienas vajadzībām. Nekustamo īpašumu sarakstā minēts zemesgabals Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, kā arī vēl kāds īpašums Rīgā. Visi šie dati kopumā sniedz pilnīgu un pārskatāmu ainu par amatpersonas finansiālo stāvokli, kas fiksēts oficiālajā valsts reģistrā.