Mājas kaķa uztura plānošana un pareiza barošanas režīma ievērošana ir tieši saistīta ar dzīvnieka vispārējo pašsajūtu un dzīves ilgumu. Ikdienas uzturs nosaka to, cik aktīvs būs mājdzīvnieks, kā izskatīsies tā kažoks un cik vienmērīgi darbosies gremošanas sistēma.
Šajā rakstā ir apkopoti praktiski un vienkārši ieteikumi par to, kādi produkti ir piemēroti kaķa organismam un cik bieži diennaktī dzīvniekam būtu jāsaņem barība. Pareizi izvēlēti paradumi palīdz uzturēt stabilu svaru un novērš slodzi uz iekšējiem orgāniem, kas bieži rodas nekontrolētas ēdināšanas dēļ.
Piemēroti produkti un gaļas sagatavošana kaķa uzturam
Tā kā kaķi pēc savas dabas ir plēsēji, dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas veido viņu ēdienkartes galveno daļu. Ikdienas uzturā var iekļaut liesu vistas, tītara, liellopa vai truša gaļu. Tāpat nelielā daudzumā ir derīgi tādi subprodukti kā sirdis un aknas. Lai pilnībā izslēgtu parazītu risku, jebkuru svaigu gaļu pirms došanas dzīvniekam ieteicams rūpīgi novārīt vai arī vismaz vairākas dienas uzglabāt saldētavā.
Zivis kaķa ēdienkartē nedrīkst būt pamata sastāvdaļa. Tās drīkst piedāvāt reizi vai divas nedēļā, obligāti termiski apstrādātā veidā un pilnībā attīrītas no asajiem kauliem.
Papildus gaļai uzturu var dažādot ar noteiktiem piena produktiem un dārzeņiem, taču šeit jāievēro mērenība. Parastais govs piens pieauguša dzīvnieka organismā bieži vien nesagremojas laktozes dēļ, tādēļ to labāk aizstāt ar skābpiena produktiem. Nelielās porcijās pāris reizes nedēļā kaķim var dot kefīru, skābo krējumu, bezpiedevu jogurtu vai zema tauku satura biezpienu, kā arī vārītu olas dzeltenumu.
Gremošanas veicināšanai gaļas ēdieniem var pievienot pavisam nelielu daudzumu dārzeņu, piemēram, vārītu ķirbi, burkānus, ziedkāpostus vai zaļos zirnīšus. Jāatceras, ka uzturā nekādā gadījumā nedrīkst iekļaut jēlus kartupeļus vai baklažānus, kas dzīvniekam ir kaitīgi.
Barības veidu apvienošana un ūdens nozīme
Mājdzīvnieku uzturā nav ieteicams vienā ēdienreizē apvienot dabīgo pārtiku, piemēram, svaigu gaļu, ar rūpnieciski ražoto sauso barību. Šādu ierobežojumu pamatā ir fakts, ka dabīgas un pārstrādātas barības sagremošanai kuņģī ir nepieciešami atšķirīgi fermenti un atšķirīgs laiks. Pastāvīga šo abu veidu jaukšana rada lieku un nevajadzīgu slodzi kuņģa un zarnu traktam.
Ja izvēle tiek izdarīta par labu gatavajai veikala barībai, ir precīzi jāseko ražotāja norādītajām devām uz iepakojuma, kas aprēķinātas pēc dzīvnieka svara. Lietojot sauso barību, galvenais nosacījums ir nodrošināt, lai kaķim blakus bļodiņai vienmēr būtu pieejams svaigs un tīrs dzeramais ūdens. Nepietiekams uzņemtā šķidruma daudzums tiešā veidā negatīvi ietekmē urīnizvadsistēmas darbību.
Barošanas biežums un porciju pielāgošana
Režīma izvēle ir atkarīga no dzīvnieka vecuma un fiziskā stāvokļa. Pieaugušus un veselus kaķus visoptimalāk ir barot divas reizes dienā – no rīta un vakarā, sadalot diennakts normu uz pusēm.
Populārākie raksti šobrīd
Augošiem kaķēniem turpretī ir vajadzīgs lielāks enerģijas daudzums, tādēļ tos baro biežāk, pat līdz četrām reizēm diennaktī, taču mazākās porcijās. Vecākiem dzīvniekiem, kuri ikdienā mazāk kustas, devas jāsamazina, lai izvairītos no svara pieauguma.
Īpaša uzmanība porciju izmēram jāpievērš pēc sterilizācijas vai kastrācijas procedūras. Šādiem mājdzīvniekiem palēninās vielmaiņa un mainās hormonu fons, kā dēļ tie tiecas strauji pieņemties svarā.
Lai uzturētu kaķi labā fiziskā formā, ierasto ikdienas barības daudzumu uzreiz pēc šīs procedūras ieteicams samazināt aptuveni par 15 vai 20 procentiem. Ievērojot šos vienkāršos un regulāros soļus, ir viegli nodrošināt, ka dzīvnieks paliek aktīvs, veselīgs un saglabā optimālu svaru visa mūža garumā.