Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi rīcības plānu, kas paredz ieviest vairākus jaunumus pārtikas mazumtirdzniecībā. Galvenie ierosinājumi skar kārtību, kādā veikalos tiek norādīta produktu izcelsmes valsts, kā arī iespēju tirgot preces, kurām beidzies minimālais derīguma termiņš.
Šo izmaiņu mērķis ir mazināt administratīvos šķēršļus tirgotājiem un samazināt pārtikas atkritumu apjomu, vienlaikus meklējot risinājumus produktu cenu stabilizēšanai.
Izmaiņas preču izcelsmes valsts norādīšanā
Pašreizējā kārtība nosaka, ka tirgotājiem uz cenu zīmēm ir jānorāda visu pārtikas produktu izcelsmes valsts. Ministrija rosina šo prasību vienkāršot, saglabājot obligātu pienākumu norādīt izcelsmi tikai tiem produktiem, kas ražoti Latvijā. Ja produkts nāk no citas valsts, šī informācija cenu zīmē vairs nebūtu obligāta. Šāds solis tiek pamatots ar nepieciešamību izcelt vietējos ražotājus, vienlaikus atslogojot mazumtirgotājus no lieka darba apjoma datu ievadē.
Tāpat plānots mainīt tehnisko izpildījumu tam, kā valsts norāde izskatās uz cenu zīmes. Patlaban spēkā esošais regulējums prasa, lai valsts nosaukums aizņemtu vismaz 30% no cenu zīmes augstuma. Tirgotāji norāda, ka tas bieži apgrūtina citas svarīgas informācijas, piemēram, produkta svara vai nosaukuma, skaidru saskatāmību.
Īpaši sarežģīti tas ir veikalos, kur izmanto elektroniskās cenu zīmes ar fiksētiem tehniskiem parametriem. Jaunais ierosinājums paredz atteikties no procentuālā sadalījuma, nosakot tikai minimālo burtu izmēru – trīs milimetrus.
Pārtikas tirdzniecība pēc termiņa "Ieteicams līdz..." beigām
Viens no diskusijas vērstiem punktiem ir atļauja mazumtirdzniecībā pārdot produktus, kuriem ir beidzies termiņš "Ieteicams līdz...". Ir svarīgi nodalīt šo marķējumu no "Izlietot līdz...", kas norāda uz produkta drošumu. "Ieteicams līdz..." pamatā attiecas uz kvalitātes niansēm, piemēram, garšas intensitāti vai konsistenci, bet ne uzreizēju risku veselībai.
Lai šāda sistēma darbotos, ministrija paredz stingrus nosacījumus: Preces, kurām beidzies minimālais derīguma termiņš, veikalā jānovieto atsevišķā plauktā. Pircējiem jābūt skaidri informētiem par termiņa beigām. Pārtikas drošība un nekaitīgums joprojām paliek galvenā prioritāte, un tirgotājam par to jāuzņemas atbildība.
Vairākās Eiropas valstīs šāda prakse jau pastāv. Tas ļauj izvairīties no situācijām, kad pilnīgi derīga pārtika tiek izmesta atkritumos tikai dokumentālu formalitāšu dēļ. Pašlaik Latvijā šādus produktus drīkst tikai ziedot, taču tas neatrisina problēmu pilnībā.
Fakts, ka precizitāte procesos ļauj ietaupīt resursus, liecina, ka šādas izmaiņas varētu novērst miljonos eiro mērāmus zaudējumus, kas pašlaik rodas pārtikas norakstīšanas dēļ.
Cenu samazināšanas meklējumi un turpmākie soļi
Ekonomikas ministrijas iniciatīva ir reakcija uz ilgstoši novēroto situāciju, kad pārtikas cenas saglabājas augstas un aizņem ievērojamu daļu no mājsaimniecību budžeta. Ministrijas ieskatā, mazinot administratīvās izmaksas tirgotājiem un ļaujot tirgot preces pēc ieteicamā termiņa par zemākām cenām, ir iespējams radīt labvēlīgāku vidi patērētājiem.
Lai plāns kļūtu par realitāti, ir nepieciešams veikt izmaiņas Pārtikas aprites uzraudzības likumā, pilnvarojot Ministru kabinetu izstrādāt konkrētus noteikumus. Tas ietver nosacījumus par to, kādas preču grupas drīkstēs izplatīt pēc termiņa beigām un kā tas tiks uzraudzīts.
Rīcības plāna apspriešana valsts sekretāru sanāksmē ir pirmais solis, lai izvērtētu šo risinājumu reālo ieviešanu dzīvē. Izsvērta pieeja procesos nodrošina, ka izmaiņas būs pārdomātas un nesīs praktisku ieguvumu gan pircējiem, gan tirgus dalībniekiem.