Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izskatījusi un noraidījusi Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga sūdzību par iespējamu nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. Lieta bija saistīta ar kāda Saeimas deputāta publiski paustu viedokli sociālajos tīklos pēc tiesas sprieduma nolasīšanas.
Rakstā skaidrots tiesas pamatojums, kāpēc šis ieraksts netika atzīts par valsts rīcību un kā tas ietekmē turpmāko procesa gaitu. ECT lēmums šajā jautājumā ir galīgs, un tas sniedz ieskatu tajā, kur novilkta robeža starp politisku kritiku un tiesību aizskārumu.
Sūdzības būtība un tiesas procesa fons
Strīda pamatā bija 2023. gada rudenī publicēts ieraksts platformā "X" (toreiz "Twitter"), ko veica Saeimas deputāts Andris Kulbergs. Tas notika tajā pašā dienā, kad Rīgas apgabaltiesa apelācijas instancē pasludināja spriedumu, atzīstot Aivaru Lembergu par vainīgu vairākās apsūdzībās par koruptīviem noziegumiem.
Lai gan tiesa toreiz par gadu samazināja sākotnēji piespriesto cietumsodu, galīgais lēmums paredzēja četru gadu brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju.
Deputāts savā ierakstā pauda viedokli, ka pēc šāda tiesas nolēmuma personas nevainīguma prezumpcija vairs nav piemērojama. Viņš arī aicināja citus politiskos spēkus pārtraukt sadarbību ar notiesāto personu un tās pārstāvēto partiju.
Aivars Lembergs savukārt vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, uzskatot, ka šādi izteikumi mudina sabiedrību viņu uzskatīt par vainīgu vēl pirms galīgā sprieduma stāšanās spēkā, tādējādi izdarot spiedienu uz tiesu sistēmu.
ECT juridiskais pamatojums un amatpersonas loma
Izvērtējot iesniegto sūdzību, Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka tā ir acīmredzami nepamatota. Viens no galvenajiem argumentiem bija jautājums par to, vai Saeimas deputāta rīcību var uzskatīt par valsts rīcību.
Tiesa norādīja, ka konkrētais deputāts paziņojuma publicēšanas brīdī nerīkojās kā valsts amatpersona konvencijas izpratnē. Viņš nebija tieši iesaistīts kriminālprocesa virzībā, viņam nebija pilnvaru veikt kriminālvajāšanu, un viņš nepārstāvēja nevienu tiesībsargājošo iestādi.
Līdz ar to tiesa atzina, ka personas privātā sociālo tīklu profilā paustais viedoklis nav attiecināms uz valsti. Tāpat tika ņemts vērā konteksts – ieraksts tika publicēts neilgi pēc valdības maiņas, kuras rezultātā deputāta pārstāvētais politiskais spēks palika opozīcijā.
Tas tiesai ļāva secināt, ka ieraksta galvenais mērķis bija politiska kritika un dalība debatēs, nevis mēģinājums ietekmēt tiesas spriedumu. Tikai skaidri fakti palīdz saprast lietu patieso būtību, nevis pieņēmumi par to, ko kāds varētu būt domājis.
Pašreizējā situācija un tiesiskais regulējums
Svarīgi pieminēt, ka Latvijas iekšējās tiesu sistēmas ietvaros šī sūdzība jau tika skatīta. Rīgas apgabaltiesa noraidīja sūdzību par ieraksta saturu, atzīstot, ka tas ir autora personīgais viedoklis, nevis apgalvojums, kas pārkāptu tiesību normas. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums tagad ir pielicis punktu šai konkrētajai tiesvedībai, jo tas ir galīgs un vairs nav pārsūdzams.
Kriminālprocess pret Aivaru Lembergu joprojām turpinās Senātā, jo neviens no iepriekšējiem spriedumiem vēl nav stājies likumīgā spēkā. Tas nozīmē, ka pamatlieta par krāpšanu, naudas legalizāciju un citiem noziegumiem joprojām tiek vērtēta augstākajā instancē.
ECT lēmums tikai apstiprina, ka politiskas debates un deputātu viedokļi par notiekošajiem procesiem, ja tie netiek pausti valsts varas īstenošanas ietvaros, nerada pamatu apgalvojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem no valsts puses.