Pavasara mainīgie laikapstākļi bieži sagādā pārsteigumus, kad pēc siltām dienām pēkšņi atgriežas sals. Šis raksts apraksta praktiskas metodes, kā pasargāt zemeņu stādījumus no pavasara salnām, kas var neatgriezeniski sabojāt pirmos ziedus.
Tekstā apskatīta piemērotāko segmateriālu izvēle un pareiza to izmantošana, lai ogulāji pārciestu aukstuma viļņus bez zaudējumiem. Tāpat tiek skaidrots, kāpēc daži ierasti paņēmieni var būt augiem kaitīgi un kā rīkoties, ja sals tomēr ir skāris ziedus.
Labākā materiāla izvēle zemeņu nosegšanai
Zemeņu aizsardzībai vispiemērotākais ir neaustais segmateriāls jeb agrotīkls, ko dārzkopības veikalos bieži atrod ar nosaukumu "spunbond". Pieredze rāda, ka optimālais materiāla blīvums ir no 30 līdz 42 g/m².
Šis audums ir pietiekami biezs, lai aizturētu aukstumu, taču vienlaikus tas ir elpojošs – caur to brīvi piekļūst gaiss, saules gaisma un mitrums. Tas palīdz saglabāt augsnes siltumu pie pašas zemes virsmas, radot labvēlīgu mikroklimatu.
Liela kļūda ir mēģinājums izmantot polietilēna plēvi. Atšķirībā no agrotīkla, plēve neveicina gaisa apmaiņu, un zem tās veidojas kondensāts. Mitrums, kas sakrājas uz plēves iekšpuses, salnas laikā sasalst, un tiešā saskarē ar augu tas var radīt vēl lielākus bojājumus nekā tad, ja zemenes nebūtu segtas vispār.
Agrotīkls šādu risku novērš, jo tas neuzkrāj lieku mitrumu uz savas virsmas. Turklāt šāds segums kalpo arī kā papildu aizsardzība pret stiprām lietusgāzēm, aukstu miglu un pat dažiem kaitēkļiem, kas pavasarī sāk kļūt aktīvi.
Segšana jāveic vēlu vakarā, kad saule jau ir norietējusi, bet zeme vēl nav paspējusi atdzist. Ja tiek prognozēts stiprāks sals, piemēram, līdz -5 vai -6 grādiem, agrotīklu ieteicams klāt divās kārtās.
Tas starp auduma slāņiem izveidos papildu gaisa spraugu, kas darbosies kā siltumizolācija. Tiklīdz no rīta gaisa temperatūra pakāpjas virs nulles, segumu var noņemt, lai augi saņemtu maksimālu saules gaismu un pie tiem varētu piekļūt kukaiņi apputeksnētāji.
Pareiza seguma uzstādīšana un temperatūras riski
Uzstādot aizsargmateriālu, vēlams izmantot speciālas arkas vai paštaisītus balstus. Tas ir svarīgi tāpēc, lai audums tieši negulētu uz ziediem un lapām. Ja agrotīkls cieši pieguļ augam, tajā vietā, kur notiek saskare, aukstums var skart ziedu cauri audumam. Izveidojot nelielu tuneli, virs zemenēm rodas gaisa telpa, kas kalpo kā drošības spilvens.
Dārzniekam nekad nevajadzētu paļauties tikai uz vispārējo gaisa temperatūras prognozi, ko rāda termometrs pie mājas loga vai telefonā. Jāņem vērā, ka augsnes līmenī temperatūra vienmēr ir par vairākiem grādiem zemāka.
Ja prognoze sola naktī +2 vai +3 grādus, tas ir nopietns signāls, ka pie zemes var iestāties salna līdz pat -2 grādiem. Zemenes, kas atrodas zemās vietās vai ieplakās, ir pakļautas vēl lielākam riskam, jo aukstais gaiss vienmēr plūst uz leju un tur uzkrājas.
Agrotīkla izmantošana aprīļa beigās un maija sākumā ir drošības pasākums, kas neprasa milzīgus ieguldījumus, bet pasargā ražu. Pat ja pa dienu ir saulains un silts, vakarā ir vērts pārbaudīt laikapstākļu vēstis un nepieciešamības gadījumā veltīt dažas minūtes dobes apsegšanai.
Populārākie raksti šobrīd
Rīcība, ja sals ir skāris ziedus
Dažkārt gadās, ka salna pārsteidz nesagatavotu un no rīta uz zemenēm redzami melni ziedu centri. Tas liecina, ka zieda viducis ir nosalis un no tā ogas vairs neattīstīsies.
Tomēr nevajadzētu sasteigt ar secinājumiem vai krūmu izraušanu. Ieteicams pagaidīt dažas dienas un pavērot augu attīstību. Pat ja centrālais zieds, kas parasti ir lielākais, ir gājis bojā, sānu ziedpumpuri bieži vien paliek dzīvi.
Zemeņu krūms turpinās ražot ogas no šiem sānu ziediem. Raža šādā gadījumā var ienākties nedaudz vēlāk, nekā plānots, un kopējais ogu skaits var būt mazāks, taču tā neizpaliks pilnībā. Svarīgi ir turpināt rūpēties par augiem, nodrošinot tiem nepieciešamo mitrumu un kopšanu.
Kopumā pavasara sezonā noteicošā ir modrība. Izvēloties kvalitatīvu agrotīklu un ievērojot pareizu segšanas tehniku, dārznieks var būt drošs, ka pēkšņas temperatūras svārstības nesabojās ilgstošo darbu.