Eiropas Padome ir apstiprinājusi jaunu regulu, kas paredz ieviest vienotus standartus suņu un kaķu labturībai un izsekojamībai visās dalībvalstīs. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir mazināt dzīvnieku nelegālo tirdzniecību un nodrošināt, ka katrs mājdzīvnieks ir identificējams vienotā sistēmā.
Noteikumi ietver obligātu dzīvnieku čipēšanu un reģistrāciju datubāzēs, kas būs savstarpēji savienotas visā Eiropas Savienībā. Lai gan prasības skars lielu daļu sabiedrības, to ieviešanai ir paredzēti vairāki gari pārejas periodi, ļaujot iedzīvotājiem un organizācijām laikus pielāgoties.
Jaunā kārtība attiecas ne tikai uz mājdzīvnieku reģistrāciju, bet arī uz to turēšanas un audzēšanas apstākļiem. Tas palīdzēs valsts iestādēm labāk kontrolēt dzīvnieku izcelsmi un veselības stāvokli.
Pārejas periodi un reģistrācijas termiņi
Ieviešot šādas mēroga izmaiņas, ir būtiski dot laiku visām iesaistītajām pusēm. Dzīvnieku audzētājiem, patversmēm un pārdevējiem ir noteikts četru gadu sagatavošanās posms. Šajā laikā profesionāļiem būs jāpielāgo sava darbība jaunajiem standartiem un jānodrošina atbilstoša infrastruktūra datu apstrādei.
Privātpersonām, kuras savus mīluļus nepārdod un neizmanto peļņas gūšanai, noteiktie termiņi ir vēl garāki. Pienākums čipēt un reģistrēt suņus stāsies spēkā pēc desmit gadiem, savukārt attiecībā uz kaķiem šis periods ir noteikts pat piecpadsmit gadu garumā.
Izmaiņas audzēšanas un turēšanas noteikumos
Regula stingri vēršas pret tādām metodēm, kas var kaitēt dzīvnieku veselībai ilgtermiņā. Tiks aizliegta tuvradnieciska pārošana, kā arī selekcija, kuras mērķis ir iegūt pārspīlētas fiziskas pazīmes.Bieži vien tieši neparastais izskats rada dzīvniekam elpošanas vai kustību traucējumus, tāpēc jaunie noteikumi prioritāti piešķir veselībai, nevis vizuālajam efektam. Kvalitatīvs rezultāts prasa uzmanību detaļās, un šajā gadījumā detaļas ir dzīvnieku dzīves kvalitāte.
Būtiskas izmaiņas skars arī ikdienas turēšanas apstākļus. Turpmāk būs aizliegta dzīvnieku turēšana piesietā veidā, izņemot īpašus medicīniskus gadījumus. Tāpat lietošanā vairs nebūs atļautas dzeloņkaklasiksnas un žņaugšanas kaklasiksnas, kas var radīt dzīvniekam sāpes vai fiziskas traumas.
Noteikumi paredz, ka ikvienam mājdzīvniekam ir jānodrošina droša un cieņpilna vide. Svarīgi ir saglabāt veselo saprātu un loģiku, rūpējoties par tiem, kas paši par sevi nevar iestāties.
Prasības dzīvnieku ievešanai un vietējā likumdošana
Lai apkarotu nelegālos tirdzniecības ceļus, pastiprināta kontrole tiks vērsta uz dzīvniekiem, kurus ieved no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Suņiem un kaķiem, kas paredzēti tirdzniecībai, būs jābūt ar mikroshēmu un reģistrētiem atbilstošā datubāzē vēl pirms tie šķērso robežu. Tas nodrošinās pilnīgu dzīvnieka ceļa izsekojamību no dzimšanas vietas līdz jaunajam saimniekam.
Latvijā jau pašlaik ir spēkā virkne noteikumu, kas saskan ar Eiropas kopējo virzību. Kopš 2024. gada vidus ir stājušies spēkā grozījumi vietējā likumdošanā, kas paredz stingrākas prasības mājdzīvnieku turēšanai un pavairošanai.
Sākot ar 2025. gadu, ikvienam suņa, kaķa vai seska saimniekam, kura mīlulim ir pēcnācēji, ir obligāti jāreģistrē pavairošanas fakts kopējā reģistrā. Šādi soļi palīdz veidot caurskatāmu sistēmu, kurā katrs dzīvnieks ir pamanīts un aizsargāts.