Labklājības ministrija ir sagatavojusi plānu, kas paredz no 2027. gada pakāpeniski mainīt vecuma pensiju piemaksu kārtību. Galvenā iecere ir ieviest tā dēvēto bāzes pensiju, palielinot esošās piemaksas par darba stāžu līdz 1995. gadam un ieviešot jaunu maksājumu par stāžu pēc 1996. gada.
Šīs izmaiņas vispirms skartu vecāka gadagājuma seniorus, kuriem pašlaik ir statistiski zemākie ienākumi. Piedāvājums ir vērsts uz to, lai pensiju sistēma kļūtu vienlīdzīgāka pret visiem saņēmējiem neatkarīgi no tā, kurā gadā viņi devušies atpūtā.
Pakāpeniska piemaksu palielināšana no 2027. gada
Saskaņā ar ministrijas informatīvo ziņojumu, jauno sistēmu plānots ieviest vairākos posmos. Pirmajā posmā, kas sāktos 2027. gada janvārī, izmaiņas attiektos uz Latvijā dzīvojošiem senioriem, kuri sasnieguši 85 gadu vecumu.
Šai grupai piemaksu par katru darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, plānots palielināt par 50 centiem. Tāpat šiem iedzīvotājiem sāktu aprēķināt jaunu piemaksu par darba gadiem, kas uzkrāti pēc 1996. gada sākuma.
Pēc tam personu loku, kas saņemtu palielinātās piemaksas, paredzēts paplašināt ik pēc trim gadiem. Plāns paredz, ka 2030. gadā izmaiņas skartu cilvēkus no 80 gadu vecuma, bet līdz 2039. gadam tās aptvertu visus vecuma pensijas saņēmējus, kuri sasnieguši 65 gadus.
Šāda pakāpeniska pieeja tiek skaidrota ar nepieciešamību sabalansēt valsts budžeta izdevumus. Šāda secīga ieviešana ļauj valstij plānot nepieciešamos līdzekļus ilgtermiņā, sākot no 13,4 miljoniem eiro pirmajā gadā līdz ievērojami lielākām summām nākotnē.
Tāpat ziņojumā minēts, ka pašlaik aptuveni 22% senioru nemaz nesaņem piemaksu par stāžu līdz 1995. gadam. Tie ir cilvēki, kuriem pensija piešķirta laika posmā no 2021. līdz 2026. gadam. Plānots, ka šī netaisnība tiks novērsta un piemaksas viņiem tiks piešķirtas 2027. un 2028. gada laikā.
Pensiju sistēmas pašreizējā situācija un atšķirības
Pašlaik pensiju piemaksu apmērs Latvijā nav vienāds un ir atkarīgs no tā, kurā gadā cilvēks ir pensionējies. Tiem, kuri pensijā devās līdz 1996. gada beigām, piemaksa par vienu stāža gadu ir lielāka nekā tiem, kuriem pensija piešķirta vēlāk.
Ministrija uzskata, ka šāda atšķirība nav taisnīga, jo darba stāžs līdz 1995. gadam visiem ir veidojies līdzīgos apstākļos. Ieviešot vienotu bāzes pensijas principu, šīs atšķirības pakāpeniski izzustu.
Šī gada sākuma dati liecina, ka vidējā vecuma pensija valstī ir ap 640 eiro, bet kopā ar piemaksām tā sasniedz nepilnus 680 eiro. Tomēr pastāv krasas atšķirības starp vecuma grupām.
Seniori, kuri ir jaunāki par 70 gadiem, vidēji saņem vairāk nekā tie, kuriem ir pāri 85 gadiem. Vecākajai paaudzei vidējā pensija ar visām piemaksām ir būtiski zemāka, kas arī kalpo par galveno iemeslu, kāpēc reformas sākums tiek plānots tieši šai grupai.
Ministrija uzsver, ka pensiju sistēmas sociālā stabilitāte ir apdraudēta demogrāfisko rādītāju dēļ. Dzimstība ir zema, cilvēki emigrē, un strādājošo skaits, kas iemaksā sociālajā budžetā, samazinās.
Tajā pašā laikā sabiedrība noveco un pieaug gadu skaits, ko cilvēki pavada pensijā. Es ticu skaidrībai un godīgumam informācijas pasniegšanā, tādēļ ir svarīgi saprast, ka šie faktori nākotnē ietekmēs pensiju apmērus un to spēju nodrošināt adekvātu dzīves līmeni.
Piedāvātie risinājumi ilgtermiņa stabilitātei
Tā kā pensiju apmēri nākotnē varētu sarukt demogrāfijas dēļ, bāzes pensijas ieviešana tiek piedāvāta kā papildu atbalsta mehānisms. Tas nebūtu tieši saistīts ar ekonomikas svārstībām vai dzimstības rādītājiem, bet gan kalpotu kā stabils valsts garantēts maksājums par uzkrāto darba stāžu.
Tas ļautu saglabāt motivāciju piedalīties sociālās apdrošināšanas sistēmā, jo katrs nostrādātais gads vēlāk dotu skaidri prognozējamu piemaksu.
Lai šo ieceri īstenotu, būs nepieciešami grozījumi likumā "Par valsts pensijām" un citos saistītos normatīvajos aktos. Ministrijas piedāvājums jau ir guvis atbalstu Senioru lietu padomē un attiecīgajā Saeimas komisijā, kas liecina par politisku gatavību šādām pārmaiņām.
Pašlaik piemaksas tiek indeksētas katru gadu oktobrī, ņemot vērā inflāciju un algu pieaugumu valstī. Jaunais plāns paredz ne tikai saglabāt šo principu, bet arī palielināt pašu bāzi, no kuras aprēķina maksājumu. Galīgais lēmums par sistēmas maiņu būs atkarīgs no valdības un Saeimas balsojuma, izvērtējot valsts budžeta iespējas ilgtermiņā.