Latvijas Ārlietu ministrija ir oficiāli reaģējusi uz pēdējā laikā izskanējušajiem Krievijas amatpersonu paziņojumiem un rīcību. Otrdien uz ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, lai saņemtu stingru protestu pret nepatiesas informācijas izplatīšanu par Latvijas gaisa telpas izmantošanu.
Paralēli tam Latvija pieprasījusi skaidrojumu par politiski represēto piemiņas zīmju novākšanu Tomskas apgabalā. Šie notikumi iezīmē kārtējo saspīlējuma punktu abu valstu diplomātiskajās attiecībās, uzsverot dezinformācijas un vēsturiskās atmiņas jautājumu nozīmi.
Oficiāls noliegums par gaisa telpas izmantošanu
Latvijas Ārlietu ministrija kategoriski noraida Krievijas ārlietu ministra paustos apgalvojumus, ka Latvija būtu atļāvusi izmantot savu gaisa telpu bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas teritorijā.
Ministrija uzsver, ka šādi izteikumi ir pilnīgi nepamatoti un neatbilst patiesībai. Oficiālā Rīga norāda, ka ne Latvija, ne pārējās Baltijas valstis nav devušas nekādas atļaujas izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu uzbrukuma operācijām pret mērķiem kaimiņvalstī.
Šī pozīcija Krievijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ir tikusi skaidrota jau iepriekš. Līdzīgas sarunas ar Krievijas vēstniecību darbiniekiem martā notikušas arī Tallinā un Viļņā. Neraugoties uz to, ka Baltijas valstis ir skaidri paudušas savu nostāju, nepatiesas informācijas izplatīšana turpinās.
Jāatzīmē, ka aprīļa vidū visu trīs Baltijas valstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā vērsa uzmanību uz kaimiņvalsts īstenotajām dezinformācijas kampaņām.
Piemiņas zīmju demontāža Tomskā un Latvijas reakcija
Vēl viens iemesls Krievijas vēstniecības pārstāvja izsaukšanai bija notikumi Tomskas Piemiņas skvērā. Aprīļa vidū tur tika demontēti piemiņas akmeņi, kas uzstādīti politisko represiju upuru atcerei.
Starp novāktajām piemiņas zīmēm bija arī piemineklis, kas veltīts represētajiem latviešiem. Latvija šādu rīcību vērtē kā mēģinājumu attaisnot padomju totalitārā režīma noziegumus un vēršanos pret vēsturisko taisnīgumu.
Piemiņas zīmes, kas bija veltītas ne tikai latviešiem, bet arī lietuviešiem, igauņiem un poļiem, tika novāktas nakts laikā. Ārlietu ministrija uzskata, ka šāda rīcība skaidri izgaismo pašreizējo nostāju Krievijā attiecībā uz masveida cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām, kas savulaik skāra kaimiņvalstu iedzīvotājus. Ministrija pieprasa oficiālu skaidrojumu par iemesliem, kāpēc šie objekti tika demontēti.
Siguldiešu sarūpētā piemiņas akmens liktenis
Starp demontētajiem objektiem ir arī īpaši nozīmīgs piemiņas akmens, ko 2011. gadā sarūpēja Siguldas iedzīvotāji. Šo piemiņas zīmi veidoja mākslinieks Guntis Panders, un tā tika nogādāta tālu Sibīrijā, lai godinātu tos, kuri tur cieta no nepamatotām represijām. Uz akmens bija lasāms vēstījums latviešu un krievu valodās: "Lai akmens runā un sēro par politisko represiju upuriem - latviešiem."
Šis akmens nebija tikai materiāls objekts, bet gan simboliska saikne starp Latviju un tās pilsoņu likteņiem tālajās nometinājuma vietās. Tā novākšana tiek uztverta kā necieņas izrādīšana bojāgājušo piemiņai. Diplomātiskās sarunas laikā Latvijas puse atkārtoti uzsvēra, ka vēsturisko faktu noliegšana un piemiņas vietu iznīcināšana nepalīdz veidot konstruktīvu dialogu, bet gan tikai padziļina starpvalstu nesaskaņas.