Dīvāna tīrīšana mājās ir praktisks veids, kā atjaunot mēbeļu izskatu un atbrīvoties no uzkrātajiem putekļiem vai traipiem. Lai sasniegtu labu rezultātu, nav nepieciešams uzreiz vērsties pie profesionāļiem, taču ir būtiski ievērot pareizu darbību secību.
Galvenais priekšnoteikums ir materiāla īpašību izvērtēšana, lai tīrīšanas procesā netiktu sabojāta auduma struktūra vai krāsa. Rakstā aplūkotas metodes, kā droši apstrādāt dažādus polsterējuma veidus un efektīvi likvidēt ikdienā radušos netīrumus.
Sagatavošanās un polsterējuma veida noteikšana
Pirms ķerties pie mitrās tīrīšanas, virsma ir rūpīgi jāsagatavo, izmantojot sauso metodi. Putekļi, kas paliek uz auduma, saskarē ar ūdeni var radīt dubļainus pleķus, kurus vēlāk iztīrīt būs daudz grūtāk.
Vislabāk šim nolūkam izmantot putekļsūcēju ar speciālo uzgali mīkstajām mēbelēm, īpaši rūpīgi iztīrot stūrus un spraugas starp dīvāna detaļām. Ja putekļsūcēja nav, var izmantot senu, bet efektīvu metodi – pārklāt dīvānu ar mitru palagu un to viegli izklauvēt; visi putekļi paliks drānā un neizplatīsies telpā.
Nākamais solis ir precīza materiāla noteikšana, jo no tā atkarīga tīrīšanas līdzekļu izvēle. Delikāti audumi, piemēram, samts vai velūrs, nepanes stipru berzi vai cietas birstes – tos tīra tikai ar mīkstu drānu pūkas virzienā. Savukārt mikrošķiedras audumiem jāvairās no pārmērīga ūdens daudzuma, jo mitrums var izšķīdināt auduma līmēto pamatni.
Ādas un mākslīgās ādas mēbelēm vislabāk derēs maigs ziepjūdens, taču kategoriski jāizvairās no spirta šķīdumiem, kas materiālu sausina un liek tam plaisāt. Es ticu vienkāršībai un skaidrībai, tāpēc ir svarīgi izvēlēties audumam atbilstošāko pieeju.
Populārākie raksti šobrīd
Traipu tīrīšanas metodes un līdzekļi
Kad virsma ir attīrīta no putekļiem un materiāls noteikts, var sākt strādāt ar konkrētiem traipiem. Taukainus nosēdumus visefektīvāk ir apstrādāt ar absorbentiem, piemēram, parasto sāli vai cieti, kas uzsūc taukus pirms to ieēšanās šķiedrās.
Dabīgiem audumiem pēc tam var izmantot vieglu ziepjūdeni. Dzērienu traipiem, piemēram, tējai vai kafijai, noderēs vājš etiķa šķīdums, kas palīdz sašķelt pigmentu. Savukārt sarkanvīna traipus vispirms apber ar sāli un pēc tam noskalo ar vēsu ūdeni.
Lietojot mājās pieejamos līdzekļus, jāievēro piesardzība attiecībā uz auduma krāsu. Piemēram, sodas un ūdeņraža peroksīda maisījums labi tiek galā ar organiskas izcelsmes traipiem, taču peroksīdam piemīt balinošas īpašības, tāpēc tas piemērots tikai gaišiem materiāliem. Tumšiem un melniem dīvāniem drošāk izmantot vienkāršas veļas ziepes.
Svarīgi atcerēties arī tehniskos ierobežojumus. Hloru saturoši līdzekļi var neatgriezeniski sabojāt auduma toni, radot neiztīrāmus plankumus. Tāpat kritiska nozīme ir ūdens temperatūrai – karsts ūdens var izraisīt auduma saraušanos, kas vēlāk radīs krunkas vai dīvāna formas deformāciju.
Smaku neitralizēšana un žāvēšana
Pēdējais posms ir nepatīkamu aromātu likvidēšana un pareiza izžāvēšana. Lai neitralizētu smakas, dīvāna virsmu var vienmērīgi apkaisīt ar dzeramo sodu un atstāt to uz vairākām stundām vai pat uz nakti.
Soda dabiski uzsūc mitrumu un smaržas, un pēc tam to ir viegli savākt ar putekļsūcēju. Ja ir vēlme pēc svaiga aromāta, pēc tīrīšanas virsmu var viegli apsmidzināt ar ļoti vāju auduma mīkstinātāja šķīdumu, taču jārūpējas, lai audums nekļūtu pārlieku mitrs.
Pareiza žāvēšana ir ne mazāk svarīga kā pati tīrīšana. Nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot fēnu, gludekli vai novietot mēbeli tieši pie sildierīcēm. Augsta temperatūra var sabojāt sintētiskās šķiedras vai ietekmēt iekšējo konstrukciju līmi. Labākais veids ir nodrošināt telpā labu gaisa cirkulāciju un ļaut audumam izžūt dabiski.
Jāuzmana, lai tīrīšanas laikā ūdens neiesūktos pārāk dziļi pildījumā vai neskartu metāla atsperes, jo tas var radīt pelējuma risku vai izraisīt koroziju. Kad virsma ir pilnīgi sausa, plūksnotus audumus, piemēram, samtu, ieteicams viegli pārtīrīt ar mīkstu suku, lai atjaunotu to sākotnējo struktūru un maigumu.