Tomātu audzēšana siltumnīcās un dārzos bieži saskaras ar parādību, ko dēvē par ziedu gala puvi. Tā izpaužas kā tumši, iegrimuši plankumi augļu apakšdaļā, kas pakāpeniski kļūst lielāki un bojā visu tomātu.
Šī problēma nav infekcijas kaite, bet gan fizioloģisks traucējums, ko izraisa barības vielu aprites traucējumi auga iekšienē. Izprotot procesus, kas notiek augsnē un pašā augā, ir iespējams laikus novērst bojājumu rašanos un nodrošināt kvalitatīvu ražu līdz pat rudenim.
Kāpēc veidojas ziedu gala puve
Ziedu gala puve rodas brīdī, kad augļa šūnu sienas netiek pietiekami nostiprinātas to veidošanās stadijā. Vizuāli tas sākumā izskatās pēc neliela, ūdeņaina plankuma tomāta galā, kas vēlāk kļūst sauss, brūns vai melns. Lai gan par galveno iemeslu parasti uzskata kalcija trūkumu, bieži vien problēma nav pašā kalcija daudzumā augsnē, bet gan auga nespējā to nogādāt līdz augļiem.
Kalcijs augā pārvietojas kopā ar ūdeni caur transpirācijas procesu – izgarošanu caur lapām. Ja laistīšana ir neregulāra vai gaiss siltumnīcā ir pārāk sauss un karsts, ūdens kustība apstājas.
Rezultātā lapas patērē visu pieejamo mitrumu un kalciju, bet attālākās auga daļas, piemēram, jaunie augļi, paliek tukšā. Tāpat kalcija uzsūkšanos var kavēt citu minerālvielu pārpilnība, piemēram, pārmērīga mēslošana ar kāliju vai slāpekli, kas "konkurē" ar kalciju par vietu auga sakņu sistēmā.
Laistīšanas un vides ietekme uz augu labsajūtu
Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ziedu gala puves novēršanai ir vienmērīgs augsnes mitrums. Krasi lēcieni no pilnīgi sausas zemes līdz "plūdiem" rada augam stresu un pārtrauc barības vielu plūsmu.
Tomātus ieteicams laistīt mēreni, bet regulāri, lai sakņu kamols vienmēr būtu viegli mitrs. Ja augsne ilgstoši izkalst, sakņu matiņi iet bojā, un augs vairs nespēj uzņemt kalciju pat tad, ja pēc tam tiek bagātīgi salietas lielas ūdens devas.
Populārākie raksti šobrīd
Siltumnīcas vēdināšana ir otrs kritiskais faktors. Ja temperatūra telpā paceļas virs 30 grādiem un gaiss ir nekustīgs, lapu atvārsnītes aizveras, lai taupītu mitrumu. Tajā brīdī apstājas arī sulu cirkulācija, un kalcijs netiek transportēts uz augļiem.
Regulāra vēdināšana un optimāla gaisa mitruma uzturēšana palīdz uzturēt nepārtrauktu barošanās procesu. Arī augsnes pH līmenim ir nozīme – skābā augsnē kalcijs kļūst augiem grūtāk pieejams, tāpēc kaļķošana ir noderīgs profilaktisks pasākums pirms stādīšanas.
Rīcība pie pirmajiem bojājumu simptomiem
Ja uz pirmajiem ienākušajiem augļiem pamanāt tumšos plankumus, ir jārīkojas nekavējoties, lai glābtu nākamos ķekarus. Skartie augļi vairs neizveseļosies, tāpēc tos labāk noplūkt, lai augs netērētu enerģiju to audzēšanai. Nākamais solis ir papildu kalcija nodrošināšana. Šim nolūkam dārzkopības veikalos ir pieejami speciāli kalcija mēslošanas līdzekļi, ko var iestrādāt augsnē vai izmantot smidzināšanai uz lapām.
Smidzināšana uz lapām sniedz ātrāku efektu tieši tajā brīdī, kad saknes netiek galā ar barošanu. Tomēr ilgtermiņā jārūpējas par sakņu sistēmas veselību. Kalcijs ir nepieciešams sakņu matiņu veidošanai, kas savukārt palīdz augam labāk uzņemt ūdeni.
Svarīgi ir sabalansēt mēslošanu – ja tiek lietots daudz kālija, lai veicinātu nogatavošanos, vienlaikus jānodrošina arī kalcija klātbūtne, lai saglabātu minerālvielu līdzsvaru.
Sekojot līdzi šīm vienkāršajām likumsakarībām, ir iespējams izaudzēt veselīgus un sulīgus tomātus. Galvenais ir pacietība un regulāras rūpes par augšanas apstākļiem, izvairoties no krasām izmaiņām auga ikdienas ritmā.