Vidzemes rajona tiesa šobrīd skata krimināllietu, kurā iesaistīts bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un viņa sieva Olga Bartaševiča. Lieta ir apjomīga un saistīta gan ar ierobežotas pieejamības informācijas izmantošanu, gan ar ziņu nesniegšanu valsts amatpersonas deklarācijās ilgā laika posmā.
Procesā ir iesaistītas arī ārvalstu iestādes, jo daļa liecinieku un pārbaudāmo faktu atrodas Bulgārijā. Šī raksta mērķis ir detalizēti izklāstīt tiesas procesa gaitu un būtiskākos apsūdzības punktus, balstoties uz faktu materiāliem.
Tiesiskā sadarbība un liecinieku nopratināšana Bulgārijā
Tiesas procesā ir izveidojusies cieša starptautiskā sadarbība, jo lietas izskatīšanai nepieciešamas liecības no personām, kas pastāvīgi dzīvo Bulgārijā. Nesenajā tiesas sēdē, izmantojot videokonferences režīmu, liecības sniedza divi šīs valsts pilsoņi.
Šāda prakse ļauj paātrināt lietas izskatīšanu, nepieprasot lieciniekiem mērot tālu ceļu uz Latviju, tomēr ne viss norit gludi. Divi citi liecinieki Bulgārijas tiesā noteiktajā laikā neieradās.
Šādos gadījumos tiesību sargājošās iestādes rīkojas stingri. Ir pieņemts lēmums par šo personu atvešanu uz nākamo sēdi piespiedu kārtā. Tas nozīmē, ka vietējā policija Bulgārijā nodrošinās viņu klātbūtni tiesas zālē, lai procesa virzība netiktu kavēta.
Papildus tam aizstāvības puse ir lūgusi nopratināt vēl trīs jaunus lieciniekus Bulgārijā. Tas norāda uz to, ka lietas izmeklēšana skar plašu cilvēku loku un starptautiskus darījumus, kuru detaļas tagad tiek šķetinātas tiesas sēžu zālēs.
Apsūdzības par informācijas izpaušanu un deklarāciju nepilnībām
Lietas būtība ir sadalīta divos galvenajos virzienos. Pirmais attiecas uz informācijas apriti pašvaldībā. Saskaņā ar apsūdzību, Aleksandrs Bartaševičs, iespējams, savas sievas mudināts, licis pašvaldības darbiniecei iegūt ziņas no datubāzēm, kuras viņai bija pieejamas darba vajadzībām.
Darbiniece esot domājusi, ka pilda likumīgu rīkojumu, taču iegūtā informācija vēlāk nodota mēram, kurš to tālāk izpaudis bez tiesiska pamata. Šādas darbības kvalificējamas kā dienesta stāvokļa izmantošana personīgās interesēs.
Otrs apsūdzības bloks ir saistīts ar valsts amatpersonas deklarācijām laika posmā no 2008. līdz 2024. gadam. Izmeklēšanā noskaidrots, ka bijušais mērs deklarācijās nav norādījis ziņas par ievērojamiem ienākumiem un īpašumiem ārzemēs.
Runa ir par nekustamajiem īpašumiem, kas piederējuši kopīpašumā ar ģimenes locekli, kā arī par veiktajiem darījumiem un izsniegtajiem aizdevumiem fiziskām personām. Šādu ziņu nenorādīšana amatpersonai ir nopietns pārkāpums, jo deklarāciju mērķis ir nodrošināt caurskatāmību par amatpersonu mantisko stāvokli.
Šajā jomā ir strādājuši ne tikai Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, bet arī starptautiskā institūcija "Eurojust". Pateicoties šai sadarbībai, izdevies iegūt ziņas par darījumiem un mantu, kas fiziski neatrodas Latvijā. Tas liecina par to, ka mūsdienās noslēpt finansiālas darbības ārpus valsts robežām kļūst arvien grūtāk, ja iestādes uzsāk mērķtiecīgu pārbaudi.
Turpmākā procesa gaita un piemērotie drošības līdzekļi
Pašlaik gan Aleksandram Bartaševičam, gan viņa sievai Olgai ir piemēroti drošības līdzekļi, kas ierobežo viņu pārvietošanos. Viņiem ir aizliegts izbraukt no valsts bez īpašas atļaujas, kā arī tikties ar noteiktām personām, kas varētu būt saistītas ar šo lietu. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka tiesas process norit objektīvi un bez ārējas ietekmes uz lieciniekiem vai pierādījumiem.
Nākamā tiesas sēde plānota 7. maijā Gulbenē. Tajā galvenā uzmanība tiks pievērsta to Bulgārijas liecinieku pratināšanai, kuri iepriekš neieradās. Tiesas darbs šādos apstākļos prasa precīzu plānošanu un tehnisko nodrošinājumu, lai saziņa ar ārvalstu tiesām būtu nepārtraukta un skaidra. Krimināllikums par šāda veida pārkāpumiem paredz dažādus sodus – no naudas soda un sabiedriskā darba līdz pat īslaicīgai brīvības atņemšanai uz laiku līdz vienam gadam.