Gatavošanās Lieldienām bieži ietver meklējumus pēc jaunām un neparastām olu krāsošanas metodēm, kas neprasa sarežģītas mākslinieciskas prasmes. Viena no šādām metodēm ir olu vārīšana sarkanvīnā, kas ļauj iegūt tumšu, dziļu toni ar dabiski izveidotiem mirdzošiem kristāliem uz čaumalas.
Šis process ir salīdzinoši vienkāršs, jo galveno darbu paveic vīnā esošās skābes un cukuri, kas reaģē ar olas virsmu. Rezultātā tiek iegūts neparasts vizuālais efekts, ko mājās var īstenot katrs, izmantojot tikai dažas sastāvdaļas.
Sagatavošanās un nepieciešamie materiāli
Lai krāsošanas process noritētu veiksmīgi, nepieciešamas baltas olas un lēts sarkanvīns. Balta čaumala ir svarīga, jo uz tās krāsas pigments un mirdzums izceļas vislabāk. Uz vienu litru vīna parasti rēķina apmēram četras līdz piecas olas, lai tās traukā varētu brīvi izvietot.
Ir būtiski, lai olas pirms vārīšanas nebūtu aukstas. Tās ieteicams izņemt no ledusskapja vismaz divas vai trīs stundas pirms darba sākšanas. Tas palīdzēs izvairīties no čaumalas saplaisāšanas, kad tās nonāks saskarē ar karstumu.
Pirms vārīšanas olas rūpīgi jānomazgā siltā ūdenī. Tas jādara, lai notīrītu taukus vai citus netīrumus, kas varētu traucēt krāsas vienmērīgai uzsūkšanai. Mana pieredze rāda, ka tieši sagatavošanās posms ir noteicošais faktors tam, cik tīrs un izteiksmīgs būs gala rezultāts.
Populārākie raksti šobrīd
Vārīšanas un krāsošanas process
Olas ievieto katliņā un pilnībā pārlej ar sarkanvīnu. Šķidrumam ir jānosedz olas, lai krāsojums būtu vienmērīgs. Ieteicams izvēlēties tādu trauku, kurā olas pēc iespējas mazāk saskaras viena ar otru. Kad vīns sāk vārīties, uguni samazina un turpina vārīt vēl apmēram desmit minūtes. Šajā laikā olas tiek ne tikai uzvārītas, bet arī sākās pirmais krāsas fiksācijas posms.
Tomēr galvenais noslēpums slēpjas laikā pēc vārīšanas. Olas nedrīkst uzreiz ņemt ārā no vīna. Tās jāatstāj tajā pašā šķidrumā uz diezgan ilgu laiku – vismaz uz nakti vai pat uz visu diennakti.
Šis ilgais mērcēšanas process ļauj vīnā esošajiem pigmentiem dziļi iesūkties čaumalā, bet cukuram un citām vielām izveidot mazus, spīdošus kristālus. Fakts ir tāds, ka jo ilgāk olas atradīsies vīnā, jo tumšāks un mirdzošāks būs rezultāts.
Žāvēšana un rezultāta saglabāšana
Pēc tam, kad nepieciešamais laiks ir pagājis, olas uzmanīgi izņem no vīna un novieto uz papīra dvieļiem. Šeit ir ļoti svarīgs nosacījums – olas nedrīkst slaucīt vai berzēt. Čaumalai jāļauj nožūt pašai. Slaukot var viegli sabojāt tikko izveidojušos kristālu kārtiņu un noņemt krāsu, kas vēl nav pilnībā nostiprinājusies. Kad olas būs pilnībā nožuvušas, mirdzums kļūs vēl redzamāks.
Bieži rodas jautājums par to, vai vīns ietekmē olas garšu vai smaržu. Ja čaumala vārīšanas laikā nav saplaisājusi, olas iekšpuse garšos tieši tāpat kā parasta vārīta ola. Vīna aromāts neiesūcas cauri veselai čaumalai.
Rezultāts atgādina dārgakmeņus vai nakts debesis, kas svētku galdam piešķir īpašu noskaņu. Šis process ir loģisks un viegli izpildāms, ja vien tiek ievēroti temperatūras un laika nosacījumi.