Monstera ir iecienīts telpaugs, kas vizuāli piesaista uzmanību ar savām lielajām un raksturīgajām lapām. Lai gan šis augs tiek uzskatīts par salīdzinoši nepretenciozu, lapu dzeltēšana ir skaidrs signāls, ka tā augšanas apstākļos kaut kas nav kārtībā.
Savlaicīga iemeslu noteikšana un kopšanas pielāgošana var pasargāt augu no tālākiem bojājumiem. Rakstā aprakstīti biežākie iemesli, kāpēc monstera maina krāsu, un sniegti praktiski ieteikumi situācijas uzlabošanai.
Laistīšanas režīms un mitruma ietekme
Viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc monsteras lapas sāk dzeltēt, ir nepareizs laistīšanas režīms. Šis tropu augs slikti panes pastāvīgi slapju augsni, jo pārmērīgs mitrums neļauj saknēm saņemt nepieciešamo skābekli. Ja zeme podā ir smaga un dubļaina, augs sāk signalizēt par stresu, mainot lapu krāsu.
Lai pārliecinātos, vai monsterai nepieciešams ūdens, var vienkārši pārbaudīt augsni ar pirkstu – ja tā ir mitra vairāku centimetru dziļumā, laistīšana ir jāatliek. Vēl viena pazīme ir poda svars; pārlaistīts augs būs neierasti smags.
Populārākie raksti šobrīd
Fakts ir tāds, ka labas augšanas pamatā ir pareizs mitruma līdzsvars. Vislabāk ir ļaut augsnes virskārtai izžūt vismaz par pusi no poda dziļuma pirms nākamās laistīšanas reizes. Ja rodas šaubas, labāk ir pagaidīt dienu vai divas ilgāk, nevis pieliet par daudz.
Retāk, bet tomēr gadās, ka lapas dzeltē arī nepietiekama mitruma dēļ. Šādos gadījumos lapu malas parasti kļūst sausas un kraukšķīgas. Ja ir aizdomas par ūdens kvalitāti, ieteicams izmantot filtrētu vai vismaz nostādinātu ūdeni istabas temperatūrā, jo hlorēts vai pārāk auksts ūdens var radīt papildu stresu auga sakņu sistēmai.
Gaismas apstākļi un piemērota vieta telpā
Monsteras labsajūta ir cieši saistīta ar apgaismojumu. Dabiskajā vidē šie augi aug koku ēnā, tāpēc mājās tiem vislabāk patīk spilgta, bet netieša gaisma. Ja augam trūkst saules gaismas, tā dzinumi sāk izstiepties, kļūst vāji un lapu gali sāk zaudēt zaļo pigmentu.
Šādā situācijā augu ieteicams pārvietot tuvāk logam vai izmantot speciālas augu spuldzes, īpaši ziemas mēnešos. Tomēr jāuzmanās no tiešiem pusdienas saules stariem, kas var radīt neatgriezeniskus lapu apdegumus.
Es vienmēr saku, ka telpaugu kopšanā svarīga ir precizitāte, nevis steiga. Novietojuma maiņa ir jādara pārdomāti, vērojot auga reakciju vairāku dienu garumā. Ja pamanāt uz lapām pelēkas svītras vai dīvainus plankumus, kas nav saistīti ar gaismu, ir vērts uzmanīgi apskatīt augu, vai tajā nav ieviesušies kaitēkļi, piemēram, tripši.
Šie kukaiņi var skart pat visrūpīgāk koptos istabas augus. Ja kaitēkļi tiek pamanīti, augs nekavējoties jāizolē no pārējiem telpaugiem, lai novērstu tālāku izplatību. Lapas var nomazgāt un nepieciešamības gadījumā izmantot piemērotus līdzekļus to apstrādei, atkārtojot procesu pēc mēneša.
Bojāto lapu apgriešana un sakņu pārbaude
Daudzi audzētāji šaubās, vai dzeltenās lapas būtu jānogriež. Praksē bojātās daļas parasti ieteicams noņemt, jo augs turpina tērēt enerģiju to uzturēšanai, lai gan šīs lapas vairs pilnvērtīgi nepilda savas funkcijas. Griešanai jāizmanto asas un tīras šķēres, veicot griezumu pie lapas pamatnes.
Svarīgi ir netraumēt pašu stumbru vai blakus esošos jaunos dzinumus. Nav ieteicams noņemt visas bojātās lapas vienā reizē, ja to ir daudz – labāk to darīt pakāpeniski, lai neradītu augam šoku.
Vienkāršas lietas bieži vien sniedz labāko rezultātu, un tas attiecas arī uz monsteras pārstādīšanu. Ja kopšanas apstākļi ir uzlaboti, bet augs turpina nīkuļot, ir vērts pārbaudīt sakņu sistēmu. Izņemot augu no poda, var redzēt, vai saknes ir veselīgas un stingras. Jebkuras mīkstas, brūnas vai sapuvušas saknes ir uzmanīgi jānogriež.
Pēc tam augu pārstāda svaigā, vieglā augsnē. Ir svarīgi pārliecināties, ka izvēlētajam podam ir pietiekami lieli drenāžas caurumi apakšā, lai liekais ūdens varētu brīvi iztecēt. Reāli izpildāmas darbības un regulāra novērošana palīdz monsterai atgūt veselīgu izskatu un turpināt augt.