Nezāļu ierobežošana ir viens no laikietilpīgākajiem darbiem dārzā, taču tam ir liela nozīme citu augu attīstībā. Nevēlamie augi ne tikai ietekmē dārza vizuālo tēlu, bet arī atņem kultūraugiem nepieciešamo saules gaismu, ūdeni un barības vielas.
Īpaši jūtīgi pret šādu konkurenci ir jaunie ziedi un tikko iestādītie dārzeņi. Turklāt blīvas nezāļu audzes bieži piesaista kaitēkļus un veicina dažādu augu slimību izplatību. Lai dārzs būtu veselīgs, ir svarīgi saprast, kad un kā visefektīvāk atbrīvoties no nezālēm, neizmantojot agresīvu ķīmiju.
Piemērotākais laiks un apstākļi ravēšanai
Viens no galvenajiem nosacījumiem veiksmīgai cīņai ar nezālēm ir savlaicīga rīcība. Dārzkopības speciālisti uzsver, ka visefektīvāk nevēlamos augus var likvidēt tad, kad tie vēl ir pavisam mazi un tikko pamanāmi. Šajā agrīnajā attīstības posmā, ko mēdz dēvēt arī par "baltā diega" stadiju, augam ir pavisam neliela sakņu sistēma un maz lapu. Ja nezāles pamana un iznīcina šajā brīdī, darbs prasa minimālu piepūli, jo tās vēl nav paspējušas spēcīgi nostiprināties augsnē.
Populārākie raksti šobrīd
Darbu ievērojami atvieglo arī pareiza augsnes mitruma izvēle. Nezāles ir visvieglāk izraut tūlīt pēc lietus, jo mitrā un irdenā zemē saknes nepārtrūkst un nāk ārā daudz vieglāk. Ja pēdējā laikā nav lijis un zeme ir cieta, ieteicams dārzu kārtīgi apliet dažas stundas pirms plānotās ravēšanas. Mitrums palīdz saglabāt sakņu veselumu procesa laikā, kas ir būtiski, lai augs vēlāk neataugtu no zemē palikušajiem fragmentiem.
Pareiza tehnika pilnīgai sakņu izņemšanai
Ravēšana ar rokām joprojām tiek uzskatīta par vienu no drošākajām un precīzākajām metodēm. Ja nezāles tiek vienkārši nopļautas, tās ātri vien sāk augt no jauna, jo sakņu sistēma paliek neskarta un turpina uzņemt barības vielas. Tāpēc galvenais mērķis ir izņemt augu kopā ar visu tā pazemes daļu. To vislabāk darīt, uzvelkot dārza cimdus, cieši satverot nezāli pēc iespējas tuvāk zemes virsmai un lēnām, vienmērīgi velkot to uz augšu.
Populārākie raksti šobrīd
Lielāku vai spēcīgāku nezāļu gadījumā parasta raušana var neizdoties, vai arī tā var nevajadzīgi izcilāt lielu daudzumu apkārtējās augsnes, traumējot kaimiņos esošos kultūraugus. Šādos brīžos talkā var ņemt speciālus darbarīkus, piemēram, šauras dārza lāpstiņas vai dārznieku nažus, kas ļauj piekļūt saknei dziļāk un to vieglāk izcelt. Galvenais ir strādāt rūpīgi, lai zemē nepaliktu sakņu daļas, no kurām daudzas nezāļu sugas spēj reģenerēties pat pēc ļoti īsa laika.
Profilakses pasākumi un mulčēšana
Lai ravēšanai būtu jāvelta mazāk laika, ir vērts domāt par preventīviem pasākumiem, kas neļauj nezālēm dīgt. Viena no pārbaudītākajām metodēm ir kailas augsnes nosegšana jeb mulčēšana. Šim nolūkam var izmantot salmus, mizas vai citus organiskus materiālus, ko klāj biezākā kārtā uz dobēm starp augiem. Mulčas slānis neļauj nezāļu sēklām saņemt dīgšanai nepieciešamo saules gaismu, tāpēc to skaits dārzā ievērojami samazinās.
Papildus nezāļu ierobežošanai mulča palīdz augsnē saglabāt mitrumu un aizsargā to no pārkaršanas karstās vasaras dienās. Tas nozīmē, ka dārzs būs jālaista retāk, un kultūraugi jutīsies labāk. Ja dārzā ir vietas, kur nekas netiek audzēts, tās nav ieteicams atstāt pilnīgi tukšas, jo daba šādas vietas ļoti ātri aizpilda ar izturīgākajām nezālēm. Labāk šādas zonas apstādīt ar augsnes sedzējaugiem vai vienkārši nosegt, tādējādi atvieglojot sev dārza kopšanas darbus ilgtermiņā.
Varat sākt ar to, ka pēc nākamā lietus pārbaudīsiet savas dobes un izrausiet pirmos pamanāmos "baltos diegus", pirms tie paspēj iesakņoties.