Marts nebūs piemērots laiks: kad sēt gurķus stādiem

Gurķi ir vieni no biežāk audzētajiem dārzeņiem Latvijas dārzos, jo tie salīdzinoši ātri aug un spēj nodrošināt ražu visas vasaras garumā. Lai iegūtu labu rezultātu, būtiska nozīme ir pareizai sējas laika izvēlei un stādu sagatavošanai.

Rakstā aplūkoti galvenie priekšnoteikumi gurķu sēšanai gan podiņos uz palodzes, gan tieši dobē, kā arī sniegti ieteikumi stādu norūdīšanai. Pareiza pieeja šiem darbiem pavasara mēnešos palīdz izvairīties no augu bojāejas un ļauj baudīt pirmo ražu agrāk.

Sēšana podiņos un dēstu sagatavošana

Agrākas ražas iegūšanai gurķus ieteicams sēt telpās, sagatavojot dēstus. Šī metode ļauj iegūt pirmos dārzeņus par vairākām nedēļām ātrāk nekā sējot tieši dārzā. Turklāt stādi, kas izauguši kontrolētos apstākļos, parasti ir spēcīgāki un labāk pielāgojas mainīgajiem laikapstākļiem pēc izstādīšanas laukā.

Sēšanas darbus podiņos var sākt aprīļa otrajā pusē. Podiņus piepilda ar auglīgu un irdenu augsni, kas nodrošina labu mitruma apmaiņu. Lai sēklas dīgtu ātrāk, tās pirms sēšanas var uz diennakti iemērkt ūdenī. Parasti pirmie dīgsti parādās aptuveni 5 līdz 10 dienu laikā. Līdz brīdim, kad stādi ir gatavi pārvietošanai uz dārzu, tos tur siltā un gaišā vietā.

Ja gurķus plānots audzēt uz balkona vai terases, tam vislabāk piemērotas punduršķirnes. Arī šādā gadījumā stādus podos ieteicams turēt telpās vai aizstiklotā vietā līdz pat maija vidum, kamēr naktis kļūst pietiekami siltas.

Izstādīšana dārzā un sēšana atklātā augsnē

Sēšana tieši augsnē ir vienkāršāks process, taču tas prasa lielāku uzmanību no dārznieka puses. Gurķi ir ļoti jutīgi pret aukstumu, tādēļ pāragra sēja dārzā var izraisīt sēklu sapūšanu aukstā un mitrā zemē. Atklātā laukā gurķus jāsēj tikai tad, kad ir pagājis pavasara salnu laiks un gaisa temperatūra stabili turas virs 15°C. Parasti piemērotākais laiks ir maija otrā puse vai pat jūnija sākums.

Darbam izvēlas saulainu un no vēja pasargātu vietu. Augsnē veido aptuveni 2 centimetrus dziļas bedrītes, katrā ievietojot pa divām sēklām. Kad gurķi sāk dīgt, vājāko asnu uzmanīgi noņem. Starp augiem vēlams ievērot 10 līdz 15 centimetru attālumu, lai katram stādam būtu pietiekami daudz vietas un gaismas attīstībai.

Pirms telpās izaudzēto dēstu pārstādīšanas dobēs, tos nepieciešams sagatavot āra apstākļiem. Aptuveni nedēļu pirms stādīšanas augus sāk norūdīt. Tas nozīmē, ka podiņus katru dienu iznes ārā – sākumā uz vienu stundu, bet pēc tam pakāpeniski laiku palielina. Šāda norūdīšana palīdz stādiem pierast pie vēja, tiešiem saules stariem un vēsākām gaisa temperatūrām, veicinot ātrāku iesakņošanos jaunajā vietā.

Šķirņu izvēle un to īpašības

Izvēloties šķirnes, ir vērts pievērst uzmanību to izturībai un paredzētajam audzēšanas veidam. Piemēram, hibrīds "Accord F1" ir piemērots gan siltumnīcām, gan atklātam laukam, un pirmos augļus tas sāk dot jau 40 dienas pēc uzdīgšanas. Šī šķirne izceļas ar labu noturību pret slimībām, kas dārzniekam atvieglo kopšanas darbus vasaras gaitā.

Tāpat plaši pazīstamas un dārznieku novērtētas ir tādas šķirnes kā "Herman F1", "Courage F1". Tās izvēlas augstās ražības un daudzpusīgā pielietojuma dēļ – šie gurķi ir piemēroti gan svaigam patēriņam, gan pārstrādei, piemēram, skābēšanai vai marinēšanai. Katrai no šīm šķirnēm ir savas stiprās puses, taču kopumā tās nodrošina stabilu rezultātu pie dažādiem audzēšanas apstākļiem. Izvēloties vairākas šķirnes ar atšķirīgiem nogatavošanās laikiem, iespējams pagarināt gurķu sezonu dārzā.

Varat sākt ar to, ka pārbaudīsiet sēklu krājumus un aprīļa beigās sagatavosiet dažus podiņus uz palodzes dēstu audzēšanai.