Viņa piedāvāja variantus, kas viņai liktos pieņemamāki: vai nu maksāt atbilstoši reālajam patēriņam, vai arī dalīt izdevumus atbilstoši algām, jo Mārtiņš pelnīja vairāk.
Viņa pat piedāvāja visekstremālāko variantu – katrs pērk un gatavo sev atsevišķi, ja jau viņi nespēj vienoties par kopēju sistēmu.
Kā tas mainīja viņu ikdienu?
Pēc pāris dienām Mārtiņš tomēr piekāpās. Viņi izvēlējās modeli, kur izdevumi tiek dalīti proporcionāli ienākumiem, kas viņu gadījumā nozīmēja, ka Mārtiņš uzņemas lielāku daļu no kopējiem tēriņiem. Papildus tam viņi vienojās, ka viss Mārtiņa sporta uzturs, batoniņi un proteīni vairs nav kopējā iepirkumu saraksta daļa – viņš tos turpmāk pirks tikai par savu naudu. Šī mazā izmaiņa Ievas budžetā ienesa tūlītēju atvieglojumu.
Jau pēc mēneša Ieva sajuta, ka beidzot var brīvi elpot. Viņa nopirka meitai solīto telefonu un pieteica viņu papildu deju nodarbībām. Mārtiņš, kurš sākumā jutās aizvainots, pamazām pierada. Kādu vakaru pie vakariņām viņš pat atzina, ka šāda pieeja viņam pašam liek justies labāk, jo vairs nav jājūtas vainīgam par savu apetīti. Viņš saprata, ka šis risinājums palīdzējis mazināt spriedzi viņu attiecībās.
Šis stāsts beidzās ar vērtīgu mācību arī viņu meitai Annai. Viņa saprata, ka par savām vajadzībām ir jārunā un risinājumus var atrast pat sarežģītās situācijās. Ieva saprata, ka mīlestība nenozīmē klusēšanu, kad kaut kas liekas nepareizi. Reizēm tieši atklāta saruna palīdz abiem justies saskaņā ar sevi un otru.