Ieva stāvēja pie lielveikala kases, vērojot, kā pārdevēja skenē produktus, un sajuta nelielu nemieru.
Kad beidzot parādījās gala summa – 240 eiro –, viņa uz brīdi sastinga. Tie bija parasti nedēļas pirkumi, nekas eksotisks vai pārlieku dārgs.
Pēc viņu ģimenes vienošanās, šī summa bija jādala precīzi uz pusēm, kas nozīmēja, ka viņai un vīram Mārtiņam katram no sava maka jāizvelk 120 eiro. Lai gan abi strādāja un saņēma algas, Ieva sāka just, ka šī modernā finanšu sistēma sāk nopietni dedzināt viņas personīgos iekrājumus.
Kāpēc "taisnīgais" budžets pēkšņi kļuva par slogu?
Pirms gada, kad Ieva un Mārtiņš nolēma apprecēties, viss šķita rožaini un vienkārši. Mārtiņš, būdams mūsdienīgu uzskatu piekritējs, ierosināja ieviest dalītu budžetu. Viņa loģika bija saprotama: abi ir pieauguši, abi pelna, tāpēc visus kopīgos tēriņus – sākot no dzīvokļa īres un beidzot ar veļas pulveri – jādala precīzi uz pusēm. Ieva toreiz piekrita, jo nevēlējās izskatīties pēc sievietes, kura cer uz vīrieša uzturēšanu. Viņa pelnīja 1200 eiro uz rokas, strādājot par administratori medicīnas centrā, bet Mārtiņš kā fitnesa treneris mājās nesa ap 1600 eiro.
Taču dzīve rādīja savas korekcijas. Kad Ieva viena audzināja savu septiņgadīgo meitu Annu, viņu pārtikas grozs mēnesī izmaksāja ne vairāk kā 400 vai 450 eiro. Viņas ēda visu nepieciešamo – gaļu, augļus, piena produktus –, un ar to pilnīgi pietika. Tagad, dzīvojot kopā ar vīru, kopējā summa par ēdienu mēnesī bija uzkāpusi līdz pat 900 eiro. Pēc vienošanās Ieva maksāja pusi – 450 eiro. Sanāca paradoksāla situācija: tagad viņa tērēja vairāk nekā toreiz, kad uzturēja sevi un bērnu pati.
Mazie novērojumi pie vakariņu galda
Pēdējo mēnešu laikā Ieva pamanīja, ka viņas nauda izkūst neticamā ātrumā. Viņai sāka pietrūkt līdzekļu tādām lietām, kas agrāk bija pašsaprotamas – meitas pulciņiem, kādam jaunam apģērbam vai vienkārši maziem priekiem. Viņa pat bija spiesta atlikt jauna telefona pirkšanu meitai, jo maciņš bija tukšs. Tajā pašā laikā Mārtiņš dzīvoja kā ierasts. Viņš regulāri pirka sev dārgu sporta apģērbu, tikās ar draugiem kafejnīcās un krāja naudu jaunam velosipēdam.
Viss kļuva skaidrs kādā parastā darba dienas vakarā. Ieva virtuvē vēroja, kā Mārtiņš ietur vakariņas. Viņa šķīvī bija kalns ar griķiem, trīs milzīgas gaļas kotletes un pamatīga porcija dārzeņu salātu. Blakus sēdēja Anna ar savu mazo šķīvīti, un arī Ievas porcija bija pavisam neliela. Viņa pēkšņi saprata – Mārtiņš viens pats apēd vairāk nekā viņas abas ar meitu kopā. Viņa šķīvis izskatījās pēc pamatīga restorāna pasūtījuma, kamēr viņas tikai "uzkoda". Tieši tajā brīdī viņa nolēma, ka ir pienācis laiks veikt precīzus aprēķinus savam sirdsmieram.
Cik patiesībā maksā vīra apetīte?
Nākamajā dienā Ieva kļuva par savdabīgu grāmatvedi. Viņa iekārtoja slepenu bloknotu un sāka fiksēt katru maltīti, ko ģimene patērēja. Viņa rēķināja katru brokastīs apēsto olu, katru gaļas šķēli un katru dārgo proteīna batoniņu, ko Mārtiņš mēdza uzkost starp ēdienreizēm. Rezultāti viņu ne tikai pārsteidza, bet pat nedaudz sadusmoja. Izrādījās, ka Mārtiņa viena diena pārtikas ziņā izmaksāja ap 22 eiro, kamēr Ieva ar meitu kopā "iekļāvās" 8 eiro robežās.
Saskaitot to visu mēneša griezumā, aina bija nepielūdzama. Mārtiņa ēdiens mēnesī izmaksāja apmēram 660 eiro, bet viņas un bērna daļa bija vien 240 eiro. Tā kā viņi joprojām visu dalīja uz pusēm, Ieva secināja, ka katru mēnesi faktiski no savas algas sedz ap 210 eiro par vīra uzturu. Viņa maksāja par vīra lielajām porcijām un sportisko uzturu, kamēr pati sev liedza jaunu mēteli. Viņai tas vairs nešķita godīgi.
Smagā saruna par jauniem noteikumiem
Kad Ieva beidzot nolēma par to runāt ar Mārtiņu, viņa nebija noskaņota uz kompromisiem. Viņa izlika bloknotu uz galda un parādīja savus secinājumus. Mārtiņš sākumā tikai raustīja plecus, sakot, ka cenas veikalos vienkārši aug un visi par to sūdzas. Kad viņš saprata, ka Ieva ir fiksējusi reālo patēriņa starpību, viņa tonis mainījās. "Es taču neesmu vainīgs, ka esmu sportists un man vajag daudz gaļas," viņš neapmierināti noteica. Viņš mēģināja aizstāvēties ar to, ka sākotnēji viņi taču vienojās par principu "pusi uz pusi".
Strīds ievilkās. Mārtiņš mēģināja spēlēt uz jūtām, jautājot, vai tiešām viņu attiecības ir vērtas šādas rēķināšanas un vai viņi tagad katru savu kartupeli marķēs ar vārdu. Taču Ieva palika nelokāma.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu...