Dārza ierīkošana ir radošs process, kurā augu izvēle nosaka ne tikai pagalma izskatu, bet arī tā uzturēšanas sarežģītību ilgtermiņā. Daudzi augi, kas tirdzniecības vietās izskatās pievilcīgi un nekaitīgi, patiesībā ir invazīvi un spēj īsā laikā pārņemt visu teritoriju.
Šīs sugas agresīvi izplešas, izspiežot citus augus un radot papildu darbu dārzniekam. Rakstā aplūkotas vairākas populāras augu sugas, no kuru stādīšanas savā īpašumā labāk izvairīties, lai saglabātu dārza bioloģisko daudzveidību un kārtību.
Bieži vien dārza īpašnieki pat nenojauš par izvēlēto stādu agresīvo dabu, līdz tie ir pamatīgi ieauguši. Invazīvie augi parasti izceļas ar ļoti strauju augšanu un spēju pielāgoties dažādiem apstākļiem, kas sākotnēji var šķist kā priekšrocība. Tomēr jau pēc dažām sezonām šāda "dzīvīgums" var pārvērsties par nekontrolējamu problēmu, kuras novēršana prasa lielus resursus un pūles.
Ātri augošie vīteņaugi un to ietekme
Viena no bīstamākajām izvēlēm dārzam ir parastā efeja. Lai gan tā rada romantisku un senu noskaņu, šis augs darbojas kā agresīvs iekarotājs. Efeja blīvi pārklāj ne tikai zemi, bet arī ēku sienas un koku stumbrus, burtiski nosmacējot vietējos augus. Turklāt tā var pārnēsāt dažādas bakteriālas slimības, kas vēlāk apdraud citus dārza apstādījumus. Ja efejai ļauj brīvi izplesties, tās ierobežošana pēc dažiem gadiem kļūst gandrīz neiespējama bez radikāliem līdzekļiem.
Līdzīga situācija ir ar visteriju. Šis vīteņaugs ir pazīstams ar saviem iespaidīgajiem un krāšņajiem ziedu ķekariem, kas piesaista daudzu dārznieku uzmanību. Tomēr aiz skaistuma slēpjas spēja izplatīties neiedomājamā ātrumā. Visterijas spēcīgie dzinumi spēj izspiest citas sugas un pat izraisīt jaunu koku bojāeju, cieši aptinoties ap to stumbriem. Ja netiek veikta regulāra un ļoti stingra apgriešana, visterija var ātri vien kļūt par vienīgo saimnieku dārzā, sabojājot sētas un citas konstrukcijas.
Populārākie raksti šobrīd
Arī Japānas sausserdis, kas bieži tiek stādīts tā patīkamā aromāta dēļ, pieder pie šīs pašas kategorijas. Dārznieki gadiem ilgi to ieteica kā labu risinājumu priekšdārziem, tomēr prakse rāda, ka tas viegli nomāc visus tuvumā esošos augus. Tā straujā izplešanās padara to par grūti kontrolējamu elementu, kas prasa nepārtrauktu uzraudzību.
Zemsedzes augi un blīvie krūmāji
Mazā kapmirte jeb perivinkla ir vēl viens piemērs augam, kas šķiet ideāli piemērots tukšu laukumu aizpildīšanai zem kokiem. Šie ziedi tiešām ir skaisti un izturīgi, taču tieši izturība ir to lielākais mīnuss. Kapmirte izveido tik blīvu paklāju, ka zem tā nekas cits nespēj izdzīvot. Tā pilnībā pārņem augsnes virskārtu, neļaujot augt ne puķēm, ne citiem dekoratīviem krūmiem. Tas, kas sākumā izskatās pēc glītas zemsedzes, vēlāk var kļūt par monokultūru, kas iznīcina dārza dažādību.
Populārākie raksti šobrīd
Līdzīgas problēmas rada ligustru dzīvžogi. Ligustri ir ļoti populāri to blīvuma dēļ, kas ļauj izveidot nepārredzamu zaļo sienu. Tomēr šis blīvums dārzā var kļūt par trūkumu citām kultūrām. Ligustrs veido ļoti biezu biezokni, kas rada pamatīgu ēnu. Tā rezultātā blakus esošie krūmi un ziemcietes saņem par maz saules gaismas, sāk nīkuļot un galu galā iznīkst. Turklāt ligustrs ļoti ātri pāraug savus kaimiņus, burtiski atņemot tiem dzīves telpu.
Pārdomāta dārza plānošana
Pirms jebkura jauna auga iegādes ir vērts veltīt laiku tā rakstura izpētei. Labāk izvēlēties vietējās sugas vai tādus dekoratīvos augus, kas neizceļas ar agresīvu izplatīšanās veidu. Tas palīdzēs ietaupīt laiku, ko pretējā gadījumā nāktos pavadīt, mēģinot ierobežot nekontrolējamu audzi.
Ja dārzā jau ir iestādīts kāds no minētajiem augiem, svarīgi ir sākt to kontroli pēc iespējas agrāk. Regulāra apgriešana, dzinumu ierobežošana un neļaušana augam izsēties vai izplesties ar saknēm ir vienīgie veidi, kā saglabāt līdzsvaru. Dažkārt prātīgākais lēmums ir agresīvo augu pilnīga aizstāšana ar mierīgākiem kaimiņiem, kamēr tie vēl nav paspējuši nodarīt būtisku kaitējumu visai dārza ekosistēmai.
Tāpat jāatceras, ka augu saderība dārzā ir būtiska ne tikai vizuāli, bet arī fiziski. Stādot jaunus krūmus vai puķes, jānodrošina pietiekams attālums starp tiem, lai katrs augs saņemtu nepieciešamo gaismu un barības vielas. Tas palīdzēs izvairīties no situācijām, kurās viens spēcīgāks augs vienkārši "izēd" vājāko.
Varat sākt ar to, ka pārbaudīsiet savu pagalmu un pārliecināsieties, vai tajā nav sākusi nekontrolēti izplesties efeja vai kāds cits agresīvs vīteņaugs.