Tieša konfrontācija un robežu novilkšana
"Maira, es izlasīju tavu ierakstu internetā," Sarmīte teica, skatoties viņai tieši acīs. Maira uz mirkli samulsa, tad mēģināja smaidīt un teikt, ka tas jau bijis tikai joks. Taču Sarmīte vairs nebija noskaņota jokot. Viņa mierīgi izstāstīja, cik daudz šī "jokošana" viņiem maksā katru mēnesi un kā tas ietekmē viņu pašu dzīvi.
Maira sākumā kļuva sarkana, tad sāka aizstāvēties, sakot, ka viņai taču klājas tik grūti un ka radiem ir jāpalīdz. Viņa pat mēģināja tēlot apvainoto, sakot, ka tagad bērni būs izsalkuši viņas dēļ. Taču šoreiz Sarmīte bija nesatricināma. Arī Andris iesaistījās sarunā, apliecinot, ka viņi abi ir vienisprātis – šāda veida "ciemošanās" vairs nenotiks. Tas nebija viegls brīdis, bērni raudzījās uz pieaugušajiem ar nesapratni, un beigās Maira dusmīga pameta dzīvokli, pat neatsveicinoties, skaļi aizcērtot durvis.
Jauns sākums un godīgi noteikumi
Pagāja nedēļa, kuras laikā iestājās nebijis klusums. Sarmīte beidzot varēja pēc darba mierīgi padzert tēju un palasīt ziņas, neuztraucoties par to, ka tūlīt virtuvē sāksies haoss. Tomēr viņa nejutās pilnīgi mierīga – viņai joprojām bija žēl bērnu, kuri nebija vainīgi pie mātes rīcības. Pēc garas sarunas ar Andri viņi nonāca pie kopīga lēmuma, kā palīdzēt, nekaitējot sev.
Viņi uzaicināja Mairu uz neitrālu sarunu un piedāvāja risinājumu. Viņi piešķirs Mairai konkrētu summu mēnesī, kas paredzēta tieši bērnu pārtikai. Tādā veidā viņi sniegs reālu palīdzību, bet Maira pati būs atbildīga par iepirkšanos un maltīšu gatavošanu savās mājās. Noteikums bija skaidrs: ikdienas vizītes beidzas, un turpmāk ciemos drīkst nākt tikai pēc iepriekšēja uzaicinājuma vai norunas, ne biežāk kā reizi nedēļā.
Mācība par attiecībām un vērtībām
Sākumā Maira izskatījās aizvainota, taču, saprotot, ka viņa reāli saņems naudu, piekrita. Viņa atvainojās par savu ierakstu internetā, apgalvojot, ka tas esot bijis tikai stulbs mēģinājums izskatīties veiksmīgai citu acīs. Sarmīte šīs atvainošanās pieņēma, taču viņa vairs nekad neuzticējās tā kā agrāk. Viņa saprata svarīgu lietu – labestība bez robežām bieži vien beidzas ar izmantošanu.
Pēc mēneša situācija bija normalizējusies. Maira tiešām sāka vairāk laika pavadīt mājās ar bērniem, un Sarmītes mājās atgriezās miers. Viņa pamanīja, ka viņu un Andra attiecības kļuvušas ciešākas, jo viņi beidzot bija iemācījušies darboties kā viena komanda un aizstāvēt savas intereses. Palīdzēt radiniekiem ir svarīgi, taču tas nekad nedrīkst notikt uz savas ģimenes labklājības un saticības rēķina.
Šis stāsts beidzās labi tikai tāpēc, ka Sarmīte nebaidījās runāt un Andris spēja ieklausīties. Dažreiz tieši visgrūtākās sarunas ir tās, kas visvairāk nepieciešamas, lai saglabātu veselīgas attiecības ilgtermiņā. Tagad Sarmīte, atverot ledusskapi, redz tieši to, ko ir tur ielikusi, un viņas sirdī valda miers, jo viņa zina – viņa joprojām palīdz, bet dara to uz saviem noteikumiem.