Mājās gatavots biezpiens no kefīra ir praktisks veids, kā iegūt maigu un krēmīgu produktu bez termiskas apstrādes. Šīs metodes pamatā ir kefīra sasaldēšana, kas ļauj dabiski atdalīt sūkalas no biezpiena masas kušanas procesā.
Rezultātā tiek iegūts produkts ar viendabīgu struktūru, kas garšas ziņā ir maigāks par tradicionāli karsēto biezpienu. Process ir vienkāršs, neprasa specifisku virtuves tehniku un ir viegli iekļaujams ikdienas gaitās, jo lielākā daļa darbību notiek patstāvīgi. Sabalansēta garša ir prioritāte.
Sagatavošana un sasaldēšanas posms
Lai iegūtu kvalitatīvu biezpienu, būtiska nozīme ir izejvielas izvēlei. Vislabāk izmantot kefīru ar lielāku tauku saturu, piemēram, 3,2% vai 3,5%, jo tas nodrošinās bagātīgāku garšu un krēmīgāku konsistenci. Protams, var izmantot arī liesāku kefīru, taču tad gala produkts būs graudaināks un mazāk sātīgs. Katrai sastāvdaļai ir sava loma.
Sagatavošanās darbi aizņem vien pāris minūtes. Kefīra paku vai pudeli ievieto saldētavā uz vairākām stundām vai, visērtāk, uz visu nakti. Ir svarīgi, lai šķidrums būtu pilnībā sasalis cietā ledus gabalā.
Šāda fizikāla iedarbība uz produktu maina tā struktūru, vēlāk atvieglojot sūkalas atdalīšanos. Šī pieeja ir ērta arī tad, ja ledusskapī ir palicis kefīrs, kuru nepaspēj izlietot parastajā veidā.
Kad kefīrs ir pilnībā sasalis, iepakojumu izņem no saldētavas. Ar šķērēm vai asu nazi uzmanīgi pārgriež trauku un izņem sasalušo kefīra kluci. Šajā posmā nav nepieciešami nekādi papildu trauki vai sarežģītas manipulācijas, kas atvieglo virtuves uzturēšanu kārtībā.
Atkausēšana un sūkalas atdalīšana
Nākamais solis ir produkta atkausēšana, kuras laikā notiek galvenā transformācija. Sasalušo kefīra gabalu ievieto blīvā audumā, vairākos kārtu marles slāņos vai tīrā kokvilnas dvielī. Auduma malas sasien, izveidojot sainīti. To var pakārt virs izlietnes vai novietot caurdurī, zem kura palikta bļoda sūkalu savākšanai.
Atkušanas process istabas temperatūrā parasti ilgst vairākas stundas, atkarībā no telpas siltuma un kefīra daudzuma. Ledum kūstot, sūkalas pakāpeniski iztek caur audumu, bet auduma iekšpusē paliek tikai biezpiena masa.
Populārākie raksti šobrīd
Šāda "aukstā" metode ļauj saglabāt visas produktā esošās vērtīgās vielas, jo netiek izmantota augsta temperatūra, kas bieži vien padara biezpienu sausu vai sīkstu.
Svarīgi ir ļaut procesam noritēt dabiski, mēģinot to nepaātrināt. Kad šķidrums vairs netecēs, audumā būs palicis maigs, krēmveida biezpiens. No viena litra kefīra parasti var iegūt aptuveni 250 līdz 300 gramus gatavā produkta.
Atlikušās sūkalas arī ir vērtīgs produkts, ko var izmantot mīklas gatavošanai vai citiem kulinārijas mērķiem, tādējādi nodrošinot pilnīgu bezatlikumu saimniekošanu.
Rezultāta izmantošana un uzglabāšana
Iegūtais biezpiens pēc savas konsistences atgādina krēmsieru vai ļoti smalku biezpiena masu. Tam nav raksturīgā skābuma, kas piemīt veikalā nopērkamajam klasiskajam biezpienam, tāpēc tas lieliski garšo bez papildu piedevām.
Šāds produkts ir izcila bāze dažādām brokastīm. To var jaukt ar svaigām ogām, augļiem, riekstiem vai nedaudz medus. Tāpat šis biezpiens ir ideāli piemērots sāļajām uzkodām, ja tam pievieno smalki kapātus zaļumus, ķiplokus vai šķipsniņu sāls. Pateicoties gludajai struktūrai, tas ir viegli uzziežams uz maizes vai izmantojams kā pildījums pankūkām.
Gatavo biezpienu ieteicams uzglabāt slēgtā traukā ledusskapī un izlietot dažu dienu laikā. Tā kā mājās gatavotam produktam netiek pievienoti konservanti, tā svaigums ir tieši atkarīgs no sākotnējā kefīra kvalitātes.
Šī metode ir uzticams un vienkāršs veids, kā nodrošināt ģimeni ar svaigu un dabisku produktu, pieliekot minimālas pūles. Katrai darbībai šajā procesā ir sava loģiskā jēga, kas neizbēgami noved pie kvalitatīva rezultāta.