Plānojot ilgāku prombūtni no mājām, parasti tiek domāts par logu aizvēršanu un elektroierīču atvienošanu, taču nereti aizmirstas par santehnikas stāvokli. Šis raksts skaidro, kāpēc tukšos dzīvokļos mēdz parādīties nepatīkamas smakas un kā vienkārši fiziski šķēršļi palīdz uzturēt ūdens līmeni kanalizācijas sistēmā.
Galvenā uzmanība tiek pievērsta tam, kā novērst ūdens iztvaikošanu no sifoniem un saglabāt gumijas blīvju elastību, neizmantojot sarežģītas metodes vai ķīmiskus līdzekļus. Tas palīdz izvairīties no situācijām, kad, atgriežoties mājās, pirmais darbs ir telpu vēdināšana vai santehnikas remonts.
Sifonu darbības pamatprincipi un smaku rašanās iemesli
Daudzi ir pamanījuši, ka pēc ilgstošas prombūtnes vannas istabā vai virtuvē jūtama specifiska kanalizācijas smaka. Tas notiek pavisam loģiska iemesla dēļ: katras izlietnes, vannas vai dušas notekas apakšā atrodas sifons – U veida caurule, kurā parasti atrodas ūdens.
Šis ūdens kalpo kā dabisks aizbāznis jeb blīvējums, kas neļauj gaisam no kopējās kanalizācijas sistēmas nonākt telpā. Ja mājoklī neviens nedzīvo un ūdens krāni netiek lietoti, šis nelielais ūdens daudzums sifonā sāk iztvaikot.
Jo karstāks un sausāks ir gaiss telpās, jo ātrāk ūdens barjera pazūd. Kad ūdens ir pilnībā iztvaikojis, ceļš smaržām ir brīvs. Šī parādība ir īpaši izteikta vasaras mēnešos vai apkures sezonas laikā, kad iekštelpu mikroklimats veicina ātru šķidrumu izgarošanu. Tā ir tehniska īpatnība, kas skar gandrīz jebkuru mājokli, neatkarīgi no tā, cik jaunas ir caurules vai cik tīra ir māja.
Līdzīgā veidā var rasties problēmas arī ar tualetes podu, ja ūdens līmenis tajā ievērojami samazinās. Tomēr visbiežāk tieši mazās notekas izlietnēs un dušas kabīnēs ir tās, kas pirmās zaudē savu aizsargslāni. Svarīgi saprast, ka šī smaka neliecina par avāriju, bet gan par to, ka sistēma ir kļuvusi "atvērta".
Populārākie raksti šobrīd
Droši paņēmieni iztvaikošanas palēnināšanai
Lai pasargātu sevi no nepatīkamiem aromātiem, ir svarīgi fiziski ierobežot gaisa piekļuvi ūdenim, kas atrodas notekā. Internetā bieži sastopami ieteikumi notekcaurulēs ieliet nedaudz augu eļļas, jo tās radītā plēvīte neļauj ūdenim izgarot. Tomēr šī metode praksē var radīt vairāk mīnusu nekā plusu.
Eļļa ir lipīga viela, kas uzkrājas uz cauruļu sieniņām. Laika gaitā pie šī slāņa pielīp mati, ziepju paliekas un citi nosēdumi, kas var veicināt aizsprostojumu veidošanos. Tāpēc labāk izvēlēties mehāniskus risinājumus, kas nepiesārņo kanalizāciju.
Viens no efektīvākajiem un drošākajiem veidiem ir izmantot parastu glāzi un papīru. Pirms došanās prom, notekas atveri var pārsegt ar nelielu, nedaudz samitrinātu papīra gabalu vai salveti, kas cieši pieguļ virsmai. Virsū uzliekot apgrieztu glāzi, tiek izveidots savdabīgs vāks, kas gandrīz pilnībā aptur iztvaikošanas procesu.
Šāds risinājums ir viegli īstenojams katrā virtuvē un vannas istabā, neizmantojot nekādus papildu palīgmateriālus. Fakti rāda, ka šāda barjera spēj saglabāt mitrumu sifonā pat vairākas nedēļas ilgāk nekā atvērta noteka.
Tāpat pirms brauciena ieteicams pārliecināties, vai visas notekas ir tīras. Pārtikas paliekas vai mati, kas palikuši sifonā, bez svaiga ūdens pieplūdes var sākt izdalīt smaku paši par sevi. Vienkārša izskalošana ar tīru ūdeni un notekas noslēgšana ir pietiekams solis, lai uzturētu mājokli svaigu. Šādi nelieli sagatavošanās darbi neprasa daudz laika, bet ievērojami atvieglo atgriešanos ikdienas ritmā.