Rožu pavairošana ar spraudeņiem ir viena no efektīvākajām metodēm, kā iegūt jaunus stādus, saglabājot mātesauga šķirnes īpašības. Šis process paredz neliela dzinuma daļas apsakņošanu, kas laika gaitā izveidojas par pilnvērtīgu krūmu.
Lai gan ierasts domāt, ka dārza darbi veicami tikai siltajā sezonā, ziemas nogale ir piemērots brīdis tieši koksnaino dzinumu pavairošanai. Rakstā aplūkoti nosacījumi un soļi, kas jāievēro, lai ziemā sagatavotie rožu spraudeņi veiksmīgi ieaugtu un nākotnē priecētu ar ziediem.
Labvēlīgākais laiks darbu uzsākšanai
Ziemas mēneši, īpaši janvāra beigas un februāris, tiek uzskatīti par optimālu periodu rožu pavairošanai ar pārkoksnējušies dzinumiem. Šajā laikā augi atrodas miera stāvoklī, tāpēc zaru griešana krūmam nekaitē. Ziemā sagatavotiem spraudeņiem ir pietiekami daudz laika, lai lēnām un stabili veidotu sakņu sistēmu vēl pirms aktīvās augšanas sezonas sākuma.
Populārākie raksti šobrīd
Atkarībā no dzinumu veida un reģiona īpatnībām, pastāv arī citi piemēroti brīži pavairošanai:
- Jauniem krūmiem ar mīkstiem dzinumiem piemērotākais laiks ir no maija līdz augustam.
- Vecākus, koksnainus dzinumus labāk griezt vēlā rudenī pēc lapu nokrišanas vai ziemas beigās, pirms sāk briest pumpuri.
- Siltākos apvidos darbu var veikt gandrīz visas ziemas garumā, ja vien nav vērojams liels sals.
Spraudeņu sagatavošana un stādīšana
Sekmīgai apsakņošanai ir svarīgi ievērot pareizu tehniku. Darbam jāizmanto asus dārza šķēres, kas iepriekš notīrītas ar dezinficējošu līdzekli, piemēram, spirtu. Spraudeņiem izvēlas veselīgus, nepoteiktus dzinumus. Apakšējo griezumu veic taisni, tieši zem lapas pumpura, savukārt augšējo griezumu izdara slīpi.
Populārākie raksti šobrīd
Optimālais spraudeņa garums ir no 15 līdz 30 centimetriem. Pirms ievietošanas zemē dzinuma apakšējo daļu var apstrādāt ar līdzekli, kas veicina sakņu veidošanos. Stādīšanai izvēlas no vēja pasargātu vietu dārzā vai neapkurināmu siltumnīcu. Spraudeņus augsnē ievieto tā, lai aptuveni divas trešdaļas no to garuma atrastos zemē. Lai nodrošinātu labu mitruma apmaiņu, stādīšanas vietā ieteicams izveidot drenāžas slāni no smalkas grants.
Līdz pat nākamajam rudenim spraudeņus atstāj miera stāvoklī, uzraugot, lai augsne ap tiem neizkalst. Laistīšana veicama tikai tad, kad zemes virskārta ir kļuvusi sausa. Šāda mierīga attīstība ziemā un pavasarī palīdz izveidoties spēcīgai sakņu sistēmai, kas ir galvenais priekšnoteikums dzīvīgam rožu krūmam.
Jauno rožu krūmu kopšana
Nākamā gada vasarā vai rudenī, kad spraudeņi ir labi apsakņojušies, tos var pārstādīt pastāvīgā vietā. Veidojot bedri jaunam stādam, augsni ieteicams ielabot ar kompostu, kas nodrošinās nepieciešamās barības vielas pirmajā augšanas posmā. Jaunos augus sākumā laista biežāk – reizi vienā vai divās dienās, bet pirms ziemas iestāšanās tos nepieciešams nomulčēt, lai pasargātu jaunās saknes no sala.
Pirmie ziedi uz jaunajiem rožu krūmiem parasti parādās pēc viena līdz trim gadiem. Tikai pēc trim gadiem augs tiek uzskatīts par pilnībā pieaugušu. Tad kopšanas režīms kļūst vienkāršāks: pietiek ar regulāru laistīšanu reizi nedēļā un atbilstošu papildmēslošanu reizi mēnesī aktīvās sezonas laikā. Jāņem vērā, ka šī metode ir īpaši piemērota vīteņrozēm, augsnes sedzējrozēm un daudzām krūmrožu šķirnēm.
Februāris ir piemērots laiks, lai dotos dārzā un sagatavotu pirmos spraudeņus no iecienītākajām rozēm, ļaujot tām pamazām iesakņoties līdz pavasara siltumam.
Varat sākt ar piemērotu instrumentu sagatavošanu un vietas izvēli, kur jauniem rožu stādiem būtu vislabākie apstākļi attīstībai.