Daudzi kaķu saimnieki ir novērojuši, ka viņu mājdzīvnieki ne vienmēr sagaida pie durvīm ar skaļiem sveicieniem, kā to parasti dara suņi. Tas tomēr nenozīmē, ka dzīvnieks nav pamanījis saimnieka prombūtni vai nejūt prieku par atkalredzēšanos.
Kaķu emociju pasaule ir smalka, un viņu komunikācija balstās uz specifiskiem ķermeņa valodas signāliem, kurus veterinārārsti palīdz atšifrēt, lai labāk izprastu šo mājdzīvnieku dabu. Šīs pazīmes liecina par uzticēšanos, drošības sajūtu un piederību vienai "ģimenei" jeb klanam.
Svarīgi saprast, ka katram dzīvniekam ir savs raksturs – daži ir izteikti sociāli, turpretī citi dod priekšroku mierīgākai un atturīgākai uzvedībai. Tas, ka kaķis uzreiz nepieskrien pie kājām, ir normāla parādība, kas saistīta ar mājdzīvnieka individuālo temperamentu, nevis intereses trūkumu.
Novērojot savu mīluli ikdienas gaitās, kļūst skaidrs, ka pat vismazākā kustība vai skaņa var kalpot kā sirsnīgs sveiciens.
Acu kontakts un skaņas kā saziņas veids
Viena no pazīstamākajām, bet bieži vien pārprastām zīmēm ir tā saucamais "kaķa skūpsts". Ja dzīvnieks skatās uz saimnieku un lēni samirkšķina acis, tas nav miegainības rādītājs. Speciālisti norāda, ka šāda rīcība liecina par pilnīgu mieru un drošības sajūtu.
Dabā ilgstošs, saspringts skatiens parasti nozīmē draudus, tāpēc lēna mirkšķināšana ir veids, kā dzīvnieks paziņo – es tev uzticos un manā klātbūtnē tu vari justies brīvi.
Papildus vizuālajiem signāliem kaķi izmanto arī plašu skaņu diapazonu. Bez ierastās ņaudēšanas vai murrāšanas eksistē īpaši triļi un čirkstošas skaņas, kas nedaudz atgādina putnu balsis.
Populārākie raksti šobrīd
Šāda veida vokalizācija visbiežāk tiek izmantota tieši sveicināšanas brīdī. Tas ir aicinājums uz tālāku interakciju, norādot, ka dzīvnieks ir gatavs rotaļām, glāstiem vai vienkārši kopīgai laika pavadīšanai pēc saimnieka prombūtnes.
Daudzi kaķi izvēlas pavadīt saimnieku, sekojot no vienas istabas uz otru. Pat ja dzīvnieks neprasa tiešu uzmanību vai glāstus, vienkārša uzturēšanās tajā pašā telpā ir būtiska pieķeršanās pazīme. Šī fiziskā tuvība apliecina, ka mājdzīvnieks ir ilgojies pēc sabiedrības un jūtas komfortabli, atrodoties tiešā saimnieka tuvumā.
Ķermeņa valoda un astes signāli
Kaķa aste ir viens no precīzākajiem viņa noskaņojuma rādītājiem. Kad saimnieks ienāk telpā un kaķis viņu sagaida ar augstu paceltu asti, kuras gals ir nedaudz saliekts jautājuma zīmes formā, tā ir nepārprotama prieka zīme.
Reizēm astes pamatne var nedaudz notrīcēt – šī trīcēšana norāda uz patiesu sajūsmu par atkalredzēšanos. Šādi signāli palīdz viegli nolasīt mājdzīvnieka emocijas, pat ja viņš klusē.
Vēl viena raksturīga uzvedība ir berzēšanās ar galvu vai vaigiem pret saimnieka kājām vai rokām. Šai rīcībai ir praktisks un instinktīvs pamatojums. Uz kaķa galvas un vaigiem atrodas īpaši smaržu dziedzeri.
Berzējoties dzīvnieks atstāj savu aromātu, tādējādi simboliski "iezīmējot" saimnieku kā savējo. Tas ir veids, kā kaķis nostiprina saikni un paziņo pasaulei, ka konkrētais cilvēks pieder viņa drošajai videi un ģimenei
Tāpat par lielu uzticēšanos liecina vēdera parādīšana. Dabā vēders ir kaķa visneaizsargātākā vieta, tāpēc tā atsegšana, apguļoties uz muguras, ir augstākā uzticības pakāpe. Tas ir skaidrs signāls, ka mājdzīvnieks jūtas pilnīgā drošībā un neizjūt nekādu apdraudējumu.
Lai gan cilvēkiem bieži vien gribas šādā brīdī kaķi paglaudīt, daudziem dzīvniekiem šī poza ir vienkārši uzticības izpausme, nevis aicinājums uz fizisku kontaktu.
Instinktīvas darbības un murrāšana
Daudzi pieauguši kaķi saglabā paradumu "mīcīt" mīkstas virsmas vai saimnieka klēpi ar priekškājām. Šī kustība sakņojas agrā bērnībā, kad kaķēni šādā veidā stimulēja piena izdalīšanos barošanas laikā.
Pieaugušam dzīvniekam šāda uzvedība ir tieši saistīta ar komfortu un mātes mīlestības sajūtu. Ja kaķis sāk mīcīt saimnieka drēbes vai segu, tas nozīmē, ka viņš šajā brīdī jūtas tikpat laimīgs un aprūpēts kā bērnībā.
Kā zināms, fakti palīdz labāk saprast dzīvnieku dabu, un murrāšana ir vispāratzīts apmierinātības simbols. Tas ir līdzvērtīgi cilvēka smaidam. Murrāšana atslābina gan pašu dzīvnieku, gan apkārtējos, radot mierīgu atmosfēru mājās. Ja šī skaņa atskan brīdī, kad pārnākat no darba, varat būt droši, ka jūsu klātbūtne ir tieši tas, kas kaķim bija nepieciešams.
Analizējot šīs pazīmes, ir viegli secināt, ka kaķu mīlestība nav skaļa vai uzkrītoša, bet tā ir ļoti noturīga. Tie ir fakti, kas balstīti dzīvnieku uzvedības pētījumos un ikdienas novērojumos. Katra lēna mirkšķināšana, katrs astes mājiens un klusa murrāšana ir apliecinājums tam, ka mājās jūs gaida lojāls un uzticīgs draugs.