Es pagatavoju īstu skotu īsmaizi ar tikai trim sastāvdaļām, kas man jau bija mājās. Recepte nevarētu būt vienkāršāka.
Lai gan īsmaizi gatavo daudzās valstīs, tā visvairāk tiek asociēta ar Skotiju un bieži tiek uzskatīta par skotu virtuves karognesēju. Ja vēlaties kādu saldu našķi pie tējas vai kafijas, tad kā gan nebūtu īstais brīdis to pagatavot svētkos?
LASI VĒL:
Olu ražošana nesamazinās sala dēļ: 5 iemesli, kāpēc vistas nedēj olas
- Horoskops 30. novembrim: Aunam ir spoža ideja, Dvīņiem ir vesela kaudze problēmu
Es nolēmu sekot skotu bijušās maiznīcas īpašnieces receptei, jo viņa sola “visdrupenākos, visvairāk sviestainos, mutē kūstošus rezultātus” – un viņa patiešām to nodrošina. Viņa raksta: “Būdama skote ar konditorejas emuāru, man tiešām jābūt izcilai īsmaizes receptei, un šī ir tā. Skotijā mūs skolā jau agrā vecumā mācīja gatavot īsmaizi, tāpēc tā ir viena no pirmajām lietām, ko es jebkad iemācījos cept.”
Šī īsmaizes recepte ir viss, kam jābūt īstai īsmaizei – bieza, drupena un mutē kūstoša. Tā ir tik vienkārša – tikai trīs sastāvdaļas –, bet vienlaikus tik garšīga un apmierinoša.
Tiem, kuri vēlas padarīt īsmaizi saldāku, to var izmantot kā pamatu miljonāru īsmaizei. Galvenais, lai šī recepte izdotos, ir izmantot sviestu istabas temperatūrā un nepārmīcīt mīklu, citādi tā nebūs drupena.
Sastāvdaļas
227 g sālotas sviesta
100 g cukura
250 g kviešu miltu
Pagatavošana
Vispirms sakarsēju cepeškrāsni līdz 160 °C ar ventilatoru un izklāju 20 cm kvadrātveida cepamformu ar cepamo papīru.
Sviestam sasniedzot istabas temperatūru, ieliku to bļodā un ar koka karoti nedaudz pamīkstināju. To nevajag saputot – tikai padarīt mīkstāku.
Tad pievienoju cukuru un samaisīju ar sviestu, līdz masa kļuva vienmērīga. Pēc tam iesijāju miltus un maisīju, līdz masa kļuva drupena. Tad noliku karoti malā un ar rokām saspaidīju mīklu, līdz tā kļuva gluda un bez sviesta gabaliņiem.
Mīklu pārliku sagatavotajā formā un ar rokām iespiežot izkliedēju pa visu formu, cenšoties to padarīt pēc iespējas vienmērīgāku. Ar dakšiņu izdurīju caurumus pa visu mīklu. Dakšiņu nevajag spiest līdz galam – tikai aptuveni līdz pusei. Cepu īsmaizi 30 minūtes – līdz malas sāka kļūt zeltaini brūnas, lai gan virspuse vēl ir blāva.
Cepšanas ilgums var atšķirties, tāpēc labāk vērot, kad malas kļūst zeltainas, nevis paļauties tikai uz noteiktu laiku. Izņemot no krāsns, ļāvu īsmaizei formā atdzist aptuveni 15 minūtes, pirms to izņēmu. Lai iegūtu tīrus gabaliņus, to sagriezu, kamēr tā vēl bija nedaudz silta, un tad ļāvu pilnībā atdzist pirms ēšanas.
