Lai arī laulību tradīcijas katrā zemē atšķiras, būtība visās ir viena – kāzas ir nozīmīgs dzīves notikums. Daudziem cilvēkiem šī diena ir viens no svarīgākajiem brīžiem mūžā.
Tieši šī iemesla dēļ ir pāri, kuri savu svinību plānošanu sāk pat vairākus gadus pirms paša notikuma. Gatavošanās process rada gan satraukumu, gan priecīgu gaidīšanu ar cerību, ka viss noritēs pēc iecerētā un, iespējams, pat vēl labāk.
Lai pasākums izdotos nevainojams, daļa izvēlas uzaicināt profesionālus vakara vadītājus, kas spēj nodrošināt, ka viss notiek pēc iepriekš izveidota scenārija. Tomēr pilnībā paredzēt katru sīkumu nav iespējams. Tieši tāpēc kāzās vienmēr gadās gan patīkami, gan emocionāli brīži.
Šoreiz stāsts ir par kādu laulību ceremoniju, kas notika Portugālē. Lai gan svinības sākās kā pavisam parastas, notikumi izvērtās pavisam citādi, nekā bija gaidīts.
Džefersons (līgavainis) un Džesika (līgava) stājās pie altāra, lai Dieva priekšā dotu viens otram solījumu par uzticību un mīlestību uz visu mūžu.
Svarīgākajā brīdī, kad jaunajam vīram bija jāsaka savs “jā”, viņš klusēja un pēkšņi paziņoja, ka viņa dzīvē ir vēl kāds īpašs cilvēks, kuru viņš mīl tikpat stipri.
Klātesošie uzreiz sastinga un sāka domāt par sliktāko. Ne reizi vien ir dzirdēti gadījumi, kad līgava tiek pamesta tieši laulību dienā.
Viesu sejās varēja nolasīt bažas un aizdomas, taču Džefersons ātri vien kliedēja visas šaubas. Patiesībā viss bija pavisam citādi, nekā visi bija iedomājušies.
Viņš pagriezās un aicināja pie sevis kādu mazu meiteni, kas stāvēja aiz jaunlaulātajiem. Tā bija Džesikas meita Džovanna.
Meitenīte visu dzīvi bija augusi bez tēva un sapņoja par mirkli, kad mamma atradīs īstu vīrieti, kas kļūs ne tikai par dzīvesbiedru, bet arī par mīlošu tēti.
Tieši šī iemesla dēļ Džesika iepriekš nebija steigusi precēties ar pirmo pretimnācēju. Viņa gribēja atrast cilvēku, kas spēs būt vīrs viņai un tēvs viņas meitai.
Džefersons skatījās bērnam acīs un teica solījumu:
“Es mīlēšu tevi, rūpēšos par tevi, sargāšu, vienmēr būšu blakus un darīšu visu, lai tev nekas nenotiktu.”
Mazā noklausījās šos vārdus, tad paņēma mikrofonu un izteica savus pateicības vārdus.
Šāds notikums paliks atmiņā uz visu mūžu. Ģimene vēl ilgi varēs atskatīties uz šiem mirkļiem video ierakstos un atkal pārdzīvot to skaisto dienu.
Vairums sieviešu piekritīs, ka atrast uzticamu, mīlošu un godīgu vīrieti, kurš spēj pieņemt bērnu kā savu, nav vienkārši. Šādi cilvēki ir reti sastopami, un, kad tāds ienāk dzīvē, viņu palaist prom neviens nevēlas.
Tieši šādi stāsti iedvesmo – tie pierāda, ka brīnumi notiek. Ja cilvēks patiesi vēlas atrast savu īsto otru pusi, ar ticību un neatlaidību tas ir iespējams.
Un mēs ikvienam novēlam – lai dzīvē izdodas sastapt tos cilvēkus, kas būs paši mīļākie un vislabākie!
