Aptauja: inovatīvo nozaru un zinātnieku sadarbība ir būtisks priekšnosacījums starptautiskās konkurētspējas palielināšanai. Inovatīvu, veiksmīgu biznesa projektu īstenošanā izšķiroša nozīme ir sadarbībai ar zinātnes un pētniecības sektoru, šī sadarbība Latvijā ir ar augstu attīstības potenciālu, tomēr projektu virzība varētu būt raitāka un nepieciešama aktīvāka iesaiste no abām pusēm, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aptaujāto inovatīvo uzņēmumu pārstāvju aptauja.
LIAA aptaujātie uzņēmēji ir vienisprātis, ka zinātnes un pētniecības pienesums produktu izstrādē ļauj sasniegt augstu pievienoto vērtību, tomēr konkurēt ar globāliem spēlētājiem ar viņu neierobežotajiem “R&D” (Research and development, izpētes un attīstības) budžetiem mums nav iespējams, bet zinātniekiem ne vienmēr ir pilnīgs priekšstats par potenciālo sadarbības modeli ar uzņēmējiem, to kavē arī atšķirīgie darbības fokusi, proti, uzņēmumu virsmērķis ir gūt peļņu.
Jekaterina Kuzmina pārstāv uzņēmumu “2AM”, kas strādā pie uzlaboto materiālu pētniecības un sadarbojas ar kosmosa industrijas asociāciju. Viņas pieredzē produktu izstrādē pētnieciskais elements ir ļoti noteicošs, bet ir arī sarežģītas nianses, piemēram, uzņēmumiem savas inovācijas ir jāaizsargā, jāsamazina komerciālie riski, jo pastāv bīstamība zaudēt ieguldījumus, ja “nenosargā” izgudrojumu, jauno risinājumu. Zinātnieku darba uzdevumi ir vērsti uz cita veida sadarbību, viņi darbojas akadēmisko institūciju un grantu finansējuma vidē.
“AB Labs” valdes loceklis Armands Jurjevs norāda – “Protams, tikai ar zinātnes palīdzību var sasniegt produktus ar augstu pievienoto vērtību, bez izpētes un nopietniem datiem neko nopietnu īstenot nav iespējams.” “AB Labs” gadījumā lielu daļu zinātniskās kompetences uzņēmums nosedz ar pašu inženieru palīdzību. “Uzņēmējiem Latvijā zinātnes atbalsts noteikti ir nepieciešams, bet zinātnieki ir rezervēti noskaņoti par pielietojamību, kas ierobežo sadarbību ar nozari.”
Arī “Aeonpump” vadītājs Igors Gorkins vēlētos, lai interese atsevišķos gadījumos būtu lielāka. Viņaprāt, zināmā mērā vainojama ir akadēmisko struktūru birokrātija. Pieredze rāda, ka problēmas var rasties, piemēram, lemjot par patentu – vai to reģistrēs uzņēmums, vai, piemēram, universitātes vai pētnieciskais institūts.
Agris Kļaviņš jau vairāk nekā 20 gadus vada uzņēmumu laboratoriju aprīkojuma un piederumu uzņēmumu “ADRONA”, kas nodrošina produktus zinātnisko, kvalitātes kontroles, klīnisko un cita veida laboratoriju darbam, kā arī izglītības un ražošanas iestādēm, uzņēmumiem un privātajiem klientiem. Viņš ir pārliecināts, ka jaunu produktu izstrāde pēc būtības ir jābalsta zinātnē: “Lai tā īsti kaut ko piesaistītu, ir jāpaceļas augstāk par ikdienas situāciju, nepieciešams gudrot kaut ko savu, jaunu, nevis skriet pakaļ pasaules redzamākajiem piemēriem. Zinātniekiem arī jābūt drusku kaut kam no uzņēmēja, ir jāizprot – vai ir pieprasījums tai vai citai lietai. Jābūt apgriezieniem, gatavībai meklēt un risināt problēmas”.
Zinātnieku piesaisti veicinātu finanšu instrumentu nepārtrauktība
Sadarbība ir atkarīga no nozares, kā vēsturiski sadarbība veidojusies, ir spēcīgi piemēri, kā farmācija, kur jau sen notiek aktīva produktu izstrāde. Vājāk iet nozarēs, kuras ir attīstījušās nesen, skaidro Latvijas Universitātes (LU) profesors Kristaps Jaudzems.
Jaudzems norāda, ka jaunuzņēmumiem ir pieejams Eiropas struktūrfondu atbalsts, kur projektiem ir 7 gadu cikls, no kuriem pirmie gadi paiet normatīvo aktu izstrādē, pēc kā dažus gadus var izmantot finansējumu. Taču atbalsts varētu būt plašāks.
Runājot par līdzekļu un atbalsta pieejamību, profesors norāda, ka valstij būtu jāskatās, kā nodrošināt finanšu instrumentu nepārtrauktību, jo fundamentāli pētījumi prasa apjomīgus resursus, un nepārtrauktība ļautu attīstīt iestrādnes un nemainīt darbības fokusu. No uzņēmēju puses Jaudzems vēlas sagaidīt lielāku atvērtību un aktīvāku kontaktu.
“Laba pieeja būtu, piemēram, ja noteiktu nozaru organizācijas rīkotu regulāras tikšanās uzņēmējiem un zinātniekiem, kurās notiktu informācijas apmaiņa un veidotos ciešāks kontakts un izpratne,” pauž Jaudzems.
Apkopojot inovatīvo jaunuzņēmumu viedokļus, esošā sistēma būtu pilnveidojama, lai sadarbība starp abiem sektoriem būtu efektīvāka. Zinātnisko institūciju budžeti ir ierobežoti, pieejamie fondi paredz līdzfinansējuma prasības, savukārt uzņēmējiem nav pilnīgi skaidras motivācijas šajā jomā plašāk investēt. Sadarbību noteikti ir kur attīstīt, koncentrējoties uz praktiski īstenojamu un reālajos tirgus apstākļos dzīvotspējīgu produktu.
Skaidras vīzijas par to, kā panākt motivētību zinātnieku aprindās, aptaujātajiem uzņēmējiem nav, bet viņi ir vienisprātis, ka nepieciešami apjomīgi finanšu resursi, kuru piesaistei atsevišķu Latvijas mēroga uzņēmumu spēki ir par mazu. Rezultātā retais var atļauties nopietnus izpētes projektus.
Par zinātņu, tehnoloģiju un uzņēmējdarbības sfēru sinerģijas iespējām domāt rosina aiz sliekšņa esošā vērienīgā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference "Deep Tech Atelier 2024", kas šogad izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumus. LIAA organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena. Konference vienkopus pulcēs pētniecības organizācijas, industrijas ekspertus, zinātniskos jaunuzņēmumus, valsts pārvaldes pārstāvjus, tehnoloģiju interesentus u.c.
Jāatzīmē arī, ka LIAA jau vairākus gadus organizē praktiskus, intensīvu mācību ciklus par zinātņietilpīgu tehnoloģiju komercializāciju. Kopš 2020. gada apmācības pabeiguši vairāk nekā 300 cilvēki. Lielākā daļa no tiem pēc tam ir piedalījušies sadarbībā ar "Commercialization Reactor” rīkotajos “Deep Tech Atelier” satelītpasākumos “Ignition Event”, kur uzņēmējiem ir iespēja iepazīt zinātniekus un to sasniegumus, lai veidotu kopīgas jaunuzņēmumu komandas. Līdz ar “Ignition Event” aktivitātēm aizvadītajos trīs gados izveidotas 69 komandas un 39 deep tech jaunuzņēmumi.
Pasākumam finansējums tiek piešķirts no ERAF projektiem "MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstība" un "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai", Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" un valsts budžeta programmas 28.00.00 Ārējās ekonomiskās politikas Valsts tēla īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem.
"Deep Tech Atelier 2024" notiks šī gada 16.-17.maijā, konferenču centrā "Fantadroms", Gustava Zemgala gatvē 76, Rīgā (darba valoda angļu).
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
