Veikts pētījums, kurā apkopotas dažādu ūdeņraža ekonomikā iesaistīto tirgus dalībnieku segmentu attīstības vīzijas un identificētas rekomendācijas valdībai. Rezultāti ietver priekšlikumus ūdeņraža ekonomikas attīstībai, kā arī privātā, publiskā un valsts sektora sadarbībai. Pētījums tiks iesniegts atbildīgajām ministrijām ar mērķi veicināt valsts institūciju darbu pie nacionāla mēroga ūdeņraža ekonomikas attīstības ietvara dokumentiem. Pētījumu "Latvijas ūdeņraža ekonomikas stratēģija 2030" iniciēja un sagatavošanu vadīja biedrība "Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050".
“Ūdeņraža ekonomika var kļūt par vienu no Latvijas enerģētikas dekarbonizācijas virzītājspēkiem un vidējā termiņā veicināt ilgtspējīgu enerģētiku. Ar pētījumu vēlamies aicināt valdību definēt Latvijas funkciju Eiropas ūdeņraža ekonomikas ekosistēmā – vai būsim tranzīta valsts, zaļā ūdeņraža ražotājvalsts, zaļā metanola ražotāja un eksportētājvalsts, ūdeņraža patērētājvalsts vai izvēlēsimies citu scenāriju. Latvijas funkcijas definēšana ļaus mērķtiecīgāk veikt likumdošanas izmaiņas, Eiropas Savienību fondu apgūšanu un privātās iniciatīvas globālu iesaisti”, norāda pētījuma vadītājs Dr.oec. Justs Dimants, kurš savu disertāciju savulaik veltījis ūdeņraža ekonomikas tematam. “Mūsu izpratnē Latvijai ir potenciāls un priekšnosacījumi, lai mēs dažādā apjomā varētu pildīt visas minētās funkcijas un tādējādi sniegt ieguldījumu tautsaimniecībā. Nepieciešams gan intensīvs darbs, lai šo potenciālu realizētu”.
Rezultāti ietver priekšlikumus ūdeņraža ekonomikas attīstības veicināšanai
Lai nodrošinātu ūdeņraža ekonomikas attīstību, Latvijai nepieciešams īstenot vairākus stratēģiskos rīcības virzienus, tai skaitā, atbalstīt zaļā un zema oglekļa ūdeņraža ražošanu, ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu enerģētikā un siltumapgādē, ūdeņraža kā degvielas izmantošanas veicināšanu transportā, rūpniecības dekarbonizācijas veicināšanu, efektīvas un drošas ūdeņraža pārvades, sadales un uzglabāšanas nodrošināšanu, stabilas regulatīvās vides radīšanu, atbalstīt izglītību un zinātni, veicināt investīciju piesaisti.
Ieteikumi stratēģiskajam ietvaram
Pētījumā definēti būtiskākie rīcības virzieni Latvijas ūdeņraža ekonomikas attīstības stratēģiskajam ietvaram, pirmkārt, pētniecības un studiju vide, otrkārt, atjaunojamo energoresursu potenciāla izmantošana, treškārt, energoneatkarības un ilgtspējas veicināšana, ceturtkārt reģionālās un starptautiskās sadarbības nozīme, piektkārt, izplatīšanas tīkla attīstīšana.
“Tuvākajos gados Latvijas tiesību aktos nepieciešams veikt izmaiņas, lai ieviestu ar ūdeņradi un tā tirgu saistītās Eiropas Savienības direktīvas un regulējumus, izmantotu Eiropā pieejamo finansējumu, kā arī likvidētu barjeras ūdeņraža tirgus attīstībai,” atzīst biedrības “Latvijas Klimata neitralitātes klasteris 2050” valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis.
Sasaiste ar Eiropas infrastruktūru
Latvijai pieņemot stratēģisku lēmumu attīstīt ūdeņraža enerģijas ražošanu, pārejas laikā būtu iespējams izmantot esošo metāna infrastruktūru, kuras novietojums var kalpot arī ūdeņraža pārvades sistēmas attīstības vajadzībām. Tas veidotu sasaisti ar Igauniju un Lietuvu, un netiešā veidā – ar citām ES dalībvalstīm. “Kopumā pašlaik ūdeņraža ekonomika Latvijā ir attīstības sākumposmā,” vērtē J. Dimants. Ūdeņraža ekonomika var dot ieguldījumu tehnoloģiju inovācijās, ilgtspējīgas enerģētikas attīstībā, energoatkarības mazināšanā no enerģijas importa un siltumnīcefekta gāzu negatīvās ietekmes samazināšanā uz vidi, tāpat pastāv jau esošas iestrādes tai skaitā infrastruktūras attīstības jomā.
“Šobrīd sadarbībā ar kaimiņvalstu gāzes pārvades sistēmas operatoriem (PSO) attīstām projekta ideju par ūdeņraža pārvades sistēmas no Somijas līdz Vācijai izveidošanu Ziemeļu – Baltijas ūdeņraža koridora ietvaros. Lai to pakāpeniski īstenotu, AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) kopā ar vēl astoņiem gāzes PSO no septiņām valstīm, 2024. gada 17. jūnijā parakstīja saprašanās memorandu par koordinētu darbību ūdeņraža infrastruktūras attīstīšanai un ūdeņraža tirgus attīstības veicināšanai Baltijas jūras reģionā. Tā ietvaros uzņēmumi koordinēs ūdeņraža pārvades un uzglabāšanas infrastruktūras projektu izstrādi reģionā. Tādejādi, ūdeņraža stratēģija Latvijai var kalpot kā viens no nacionāla līmeņa nozares attīstības virziena veidotājiem”, informē Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Ūdeņradis kā papildinājums atjaunīgās enerģijas sektorā
Investīciju un projektu vadības uzņēmuma “Baltic Hydrogen Group” izpilddirektors Kaspars Avots komentē, ka uzņēmuma ieskatā ūdeņradis nekonkurē ar citiem atjaunīgās enerģijas resursiem. “Kopīgi prātīgi plānojot, iespējams izveidot efektīvu un neatkarīgu zaļās enerģijas ekosistēmu. Latvijā vēl nekas nav nokavēts, bet jārīkojas tagad!”
K. Avots uzsver, ka ūdeņradis jau šobrīd ir visu e-degvielu sastāvdaļa. “Aicinām vērtēt zaļā ūdeņraža ražošanu plašāk. Elektrolīze ļaus izmantot lielās plānotās energijas jaudas pilnā apjomā un uzglabāt enerģiju. Pirolīze un gazifikācija ir veids, kā utilizēt biogēnos un visu organisko savienojumu atkritumus. Vienlaikus jaunās tehnoloģijas pilnībā novērš CO2 izmešus, oglekli savācot cietajā frakcijā, kas ir vērtīgs mūsdienu izejmateriāls.”
“Izmantosim iespēju mācīties no citu valstu piemēra, ko arī mēs paši darām, iesaistot savus tehniķus un inženierus ūdeņraža projektu uzbūvē Zviedrijā un Slovākijā,” saka K. Avots.
“Baltic Hydrogen Group” mērķis ir līdz 2028. gadam uzbūvēt sešas ražotnes, uzglabāšanu, loģistikas ķēdi un 23 uzpildes stacijās, kas aptvers visu Latvijas teritoriju. “Tai pašā laikā ļoti raugāmies citu apņēmīgu ūdeņraža projektu attīstītāju virzienā sadarbības veidošanai. Kopā būtu vieglāk,” atzīst K. Avots.
Dr.sc.ing. Ilmārs Bode, Rīgas tehniskās universitātes asociētais profesors norāda: “Ūdeņradis ir līdz šim neizmantota iespēja enerģētikā. Izmantojot ūdeņradi kā enerģijas uzkrāšanas akumulatoru, to var pārvērst daudzās citās enerģijās, piemēram ražot sintezēto metānu , kas ir dabai draudzīgs zaļās enerģijas veids, kā arī racionāli izmantot ražošanas procesā esošo siltumu siltumapgādē. Ūdeņradis dod iespējas efektīvāk izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanas procesus, izmantojot visus enerģijas veidus, kas rodas ražošanas procesā”.
Meklē sadarbības partnerus Eiropā
Ūdeņraža tehnoloģijas var spēlēt nozīmīgu lomu, tāpēc ir svarīgi valsts un ministriju stratēģijas.
“Lai pierādītu apņemšanos īstenot šos mērķus, svarīgi vārdus apliecināt ar darbiem, kur papildus jau īstenotajiem ES finansētajiem ūdeņraža jomas projektiem Latvijā, ar lepnumu varam informēt, ka Latvija uzņems Eiropas Ūdeņraža ieleju konferenci un “Tech Tour” investoru pasākumu 5. un 6. septembrī,” gandarīts ir Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns.
Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 20 ūdeņraža ielejas no visas Eiropas, kuras dalīsies savā pieredzē un veiksmes stāstos, kā arī meklēs investorus un informēs tos par ieguldījumu iespējām. Pasākumā piedalīsies arī vairāk nekā 30 ūdeņraža jomas jaunuzņēmumi, kas meklēs partnerību veidošanu, lai attīstītu un veicinātu ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanu gan Latvijā, gan visā Eiropā. “Tikai kopīgi mēs varam veicināt inovatīvus un ilgtspējīgus enerģijas risinājumus, kas būs labvēlīgi gan mūsu tautsaimniecībai, gan videi,” atzīst Ģ. Greiškalns.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsver: “Rīgas brīvostas pārvalde šobrīd realizē vairākus projektus, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu, ūdeņraža un alternatīvo degvielu ražošanu, uzglabāšanu, izmantošanu un transportēšanu ostā. Šādu tehnoloģiju attīstība veicina augstas pievienotās vērtības ostu pakalpojumu attīstību, veicina ostas dekarbonizāciju, kā arī rada priekšnosacījumus dalībai jaunās piegādes ķēdēs. Rīgas osta ir daļa no Ziemeļeiropas ūdeņraža ielejas projekta BalticSeaH2, kura ietvaros tiek radītas ūdeņraža vērtību ķēdes un pilotprojekti, kas saistīti ar ūdeņraža izmantošanu kuģu piedziņā un krasta elektrouzlādē. Vienota Latvijas ūdeņraža un bezemisiju tehnoloģiju attīstības stratēģija ir svarīga ceļa karte visiem nozarē iesaistītajiem turpmākai tehnoloģiju un zināšanu attīstībai un, kas vissvarīgāk - skaidrs signāls investoriem un partneriem, ka Latvijas ostas ir gatavas jaunu virzienu attīstībai”.
Veidojot pētījumu, tā autori iepazinās ar tuvāko kaimiņvalstu, Igaunijas, Lietuvas un Polijas, plānošanas dokumentiem. Atzinīgi novērtētas vairāku pašvaldību (Liepājas, Ventspils, citu), lidostas “Rīga”, Rīgas brīvostas pārvaldes, Rīgas Tehniskās universitātes, vairāku uzņēmumu iniciatīvas un atbildīgo nozares ministriju īstenotās aktivitātes.
Pētījums ietver ekspertu aptauju un fokusgrupu diskusiju rezultātus, kas tika veiktas 2024. gada februārī - jūnijā.
Daļēji strukturētajā padziļinātajā ekspertu intervijā piedalījās 24 nozares profesionāļi, tai skaitā pārstāvot Conexus Baltic Grid, Baltic Hydrogen Group, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, Liepājas pašvaldību, Energokopienu, vairākas zinātniskās institūcijas, Bosch Latvija, Starptautisko lidostu “Rīga”, Scania Group, Latvijas ūdeņraža asociāciju, Moduls Engeneering, Fokker Next Gen Latvia, Latvijas investīciju attīstības aģentūru, ZAAO, Naco Technologies, Greenpower, Hitachi Latvija, Conexus Baltic Grid, Virši, Rīgas Brīvostas pārvaldi.
Preses relīzes autors: Biedrības “Latvijas Klimata neitralitātes klasteris 2050” valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis
