Vasaras svelme, kas neatkāpās visu jūliju, paaugstināja enerģijas patēriņu visā Baltijā un attiecīgi arī elektrības cenas. Latvijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena auga par 7%. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, enerģijas cenu kāpumu pastāvīgi veicina jaudīgu dzesēšanas iekārtu darbināšana un nemainīgais enerģijas ražošanas deficīts, kura kompensēšanu apgrūtina dažādi reģiona elektroenerģijas starpsavienojumu un spēkstaciju apkopes darbi.
Jūlijā vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool biržas Latvijas reģionā bija 98,02 eiro par megavatstundu, kas ir 7% kāpums salīdzinājumā ar jūniju. Lietuvā un Igaunijā vidējās elektroenerģijas cenas bija līdzīgas kā Latvijā, attiecīgi sasniedzot 98,02 un 97,97 eiro par megavatstundu. Tāpat kā vasaras sakumā galvenais faktors, kas veicināja elektroenerģijas cenu kāpumu, bija aktīva dzesēšanas iekārtu izmantošana iekštelpās. Vienlaikus saules, vēja un hidroenerģijas ražošana nespēja segt augošo elektroenerģijas pieprasījumu, tāpēc iztrūkstošo apjomu nācās kompensēt, darbinot dārgākas termoelektrostacijas. Tāpat arī turpinājās dažādi traucējumi enerģētikas infrastruktūrā.
“Enerģijas pieprasījums jūlijā auga līdz 481 GWh, bet Latvijas spēkstacijās saražoti vien 52% no šī apjoma. Lielākā daļa jeb 101 GWh no šī apjoma iegūta hidroelektrostacijās. Tikmēr vēja enerģijas ieguvi būtiski samazināja salīdzinoši mērenie laikapstākļi. Iztrūkstošā enerģija tika importēta no Lietuvas un Igaunijas, kas šobrīd arī cīnās ar dažādiem tehniskiem izaicinājumiem. Attiecīgi ir samazinātas gan ražošanas gan elektrības pārvades jaudas. Diemžēl prognozes liecina, ka arī augustā gaisa temperatūra Baltijā būs virs ierastās normas, tāpēc visticamāk elektroenerģijas pieprasījums un tās cenas saglabāsies augstas,” skaidro Enefit juridisko klientu segmenta vadītājs Raimonds Vērdiņš.
Mērenie laikapstākļi samazināja vēja enerģijas ražošanu arī Ziemeļvalstīs, kas parasti ir galvenais lētās enerģijas importa avots. Turklāt hidroelektrostaciju rezervuāri bija izsmelti. Tā rezultātā veidojās elektroenerģijas deficīts, kas bija jākompensē ar dārgākām alternatīvām, palielinot elektroenerģijas cenas ne tikai Skandināvijā, bet arī Baltijas valstīs. Vienlaikus joprojām nedarbojās svarīgais Somijas-Igaunijas starpsavienojums Estlink 2.
“Visi šie apstākļi liek secināt, ka tuvākajā laikā nevar gaidīt elektroenerģijas cenu kritumu. Reālistiskais scenārijs paredz, ka tuvāko sešu mēnešu laikā vidējās mēneša cenas Latvijas cenu zonā svārstīsies no 76 līdz 120 eiro par megavatstundu,” skaidro Raimonds Vērdiņš.
SIA Enefit
SIA Enefit ir otrais lielākais elektroenerģijas tirgotājs Latvijā, kopējai tirgus daļai sasniedzot 26%. Līdzās tirgū plašākajam elektroenerģijas iegādes produktu klāstam Enefit nodrošina dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu visā Latvijas teritorijā. Enefit piedāvā arī energorisinājumus, dabasgāzi un atbalsta instrumentus energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmumiem, kā arī bateriju tehnoloģiju un saules paneļu sistēmu risinājumu izstrādi, uzstādīšanu un finansēšanu. SIA Enefit mātes uzņēmums AS Eesti Energia ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā. SIA Enefit ir dibināta 2006. gadā. Uzņēmums ir reģistrēts elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājs visā Latvijas teritorijā un kā būvkomersants Būvkomersantu reģistrā. Starptautiskajā tirgū Enefit ir pārstāvēts Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Somijā.
SIA Enefit
