Pēdējā laikā politiskajā dienaskārtībā aktualizējies jautājums par īpaša likuma izstrādi, kas būtu vērsts uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu. Diskusijas Saeimas komisijās liecina par atšķirīgu redzējumu starp izpildvaru un likumdevēju attiecībā uz šāda dokumenta nepieciešamību un sagatavošanas gaitu.
Rakstā aplūkota pašreizējā situācija ar likumprojekta izstrādi, atbildīgo ministriju nostāja un iemesli, kāpēc darbs pie jaunā regulējuma norit lēnāk, nekā sākotnēji plānots. Informācija sniedz ieskatu tajā, kā pašlaik tiek nodrošināta aizsardzība pret vardarbību un kādi izaicinājumi kavē jauna, visaptveroša likuma tapšanu.
Atbildīgo iestāžu nostāja un uzdevumu sadale
Labklājības ministrija nesenā Saeimas komisijas sēdē skaidroja savu pozīciju attiecībā uz jauna likuma rakstīšanu. Ministrijas pārstāvji norādīja, ka šobrīd nav saņemts tiešs valdības vadītājas uzdevums izstrādāt pilnīgi jaunu normatīvo aktu. Līdz šim ministrija ir strādājusi pie izvērtējuma sagatavošanas par to, vai šāds likums vispār ir nepieciešams.
Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju, pašlaik spēkā esošais nacionālais un starptautiskais regulējums jau paredz plašus instrumentus cīņai pret vardarbību.
Jauna likuma izveide prasītu apjomīgu darbu, lai nedublētu jau esošās normas, kas ietvertas Krimināllikumā, Civilprocesa likumā un citos aktos. Ministrija uzsver, ka kvalitatīva likumprojekta sagatavošana ir laikietilpīgs process, kurā nepieciešama cieša sadarbība ar juridiskās jomas ekspertiem.
Likumprojekta izcelsme un politiskais konteksts
Ideja par atsevišķu likumu vardarbības izskaušanai radās kā alternatīva Stambulas konvencijai, par kuru parlamentā iepriekš valdīja plašas diskusijas. Saeima 2025. gada nogalē uzdeva valdībai sagatavot šādu projektu, cerot uz visaptverošu risinājumu nacionālā līmenī.
Lai gan politiķi no Zaļo un zemnieku savienības ir pauduši apņēmību nodrošināt likuma nonākšanu Saeimā vēl šī sasaukuma laikā, praktiskais izpildījums saskaras ar termiņu kavēšanos.
Sākotnēji noteiktais termiņš likuma izstrādei bija 2026. gada 1. marts, taču Labklājības ministrija atzina, ka to ievērot nav iespējams. Tas skaidrojams ar nepieciešamību pēc padziļinātas analīzes par institūciju kapacitāti un pieejamajiem finanšu resursiem. Jaunu normu ieviešana prasa ne tikai dokumentu sagatavošanu, bet arī reālu mehānismu izveidi, kas palīdzētu cietušajām personām ikdienā.
Esošie risinājumi un nākotnes plāni
Neskatoties uz to, ka jauns likums vēl nav tapis, ziņojumi liecina, ka liela daļa no nepieciešamajiem pasākumiem jau tiek īstenota caur esošajiem plānošanas dokumentiem. Tas ietver gan speciālistu mācības, gan sabiedrības informēšanas kampaņas par vardarbības atpazīšanu un palīdzības saņemšanas iespējām.
Lielākā daļa atbalsta pakalpojumu, piemēram, krīzes centri un konsultācijas, tiek finansēti no valsts un pašvaldību līdzekļiem saskaņā ar pašreizējo kārtību.
Tomēr pastāv arī jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Piemēram, šobrīd Latvijā vēl netiek pilnā mērā nodrošināts atbalsts "vienuviet" personām, kas cietušas no seksuālas vardarbības. Plānots īstenot izmēģinājuma projektus, lai testētu jaunus sadarbības modeļus starp policiju, sociālajiem dienestiem un mediķiem.
Tikai pēc šo projektu rezultātu izvērtēšanas būs iespējams izveidot stabilu un pamatotu tiesisko regulējumu, kas reāli darbotos praksē un nepaliktu tikai uz papīra. Valdība ir pieņēmusi zināšanai šo situāciju un turpinās informēt parlamentu par tālāko progresu.