Ņemot vērā klimata pārmaiņu lomu visā Eiropā un lielo uzņēmumu centienus mazināt savu ietekmi uz vidi, Baltijas reģions ir nonācis unikālā pozīcijā, lai stiprinātu jaunas ekonomiskās un ekoloģiskās priekšrocības, kļūstot par līderi ilgtspējīgas mežsaimniecības un dekarbonizācijas jomā. Mūsu reģionā ir ievērojamas meža platības, salīdzinoši mazākas zemes platību izmaksas un spēja ātri pielāgoties jaunām tehnoloģijām. Apvienojot šīs lietas, varam ne tikai kļūt par paraugu citām valstīm un reģioniem ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā, bet arī veicināt ekonomisko izaugsmi un uzlabot vides ilgtspēju.
Šobrīd, kad ir absolūti skaidrs, ka mežiem ir jābūt daļai no Eiropas un Baltijas klimatneitralitātes stratēģijas, ir jautājums vienīgi tikai par to, cik ātri un efektīvi tos var integrēt šajā procesā? Jo ātrāk radīsim atbildi uz šo jautājumu, jo ātrāk spēsim izmantot mūsu reģiona priekšrocības. Liela nozīme šī potenciāla izmantošanā ir sadarbībai starp valsts institūcijām, privātajiem investoriem un vietējām kopienām, sekmējot situāciju, kurā meži tiek pilnvērtīgi izmantoti gan ekonomiskās izaugsmes, gan vides saglabāšanas nolūkos.
Šobrīd dekarbonizācija kļūst par vienu no galvenajām ekonomikas un vides prioritātēm, un mežu nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā ir kritiski svarīga. Kamēr finanšu nozarē galvenā uzmanība tiek pievērsta tradicionāliem aktīviem, piemēram, akcijām un obligācijām, mežu potenciāls mainās – no vērtības, kas balstīta tikai kokmateriālu cenās, uz ekoloģisko un ekonomisko pienesumu. Šobrīd meži tiek uzlūkoti kā stratēģisks aktīvs, kas, pareizi apsaimniekots, spēj nodrošināt ilgtermiņa ekonomisko atdevi un vienlaikus veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu. Turklāt, ekspertu prognozes liecina, ka tādas meža zemes, kas spēj radīt oglekļa ienākumus, vērtība līdz 2030. gadam varētu dubultoties.
No ierobežojumiem uz iespējām
Eiropas Savienības izvirzīto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nepieciešams ne tikai palielināt mežu platības ar apmežošanas palīdzību, bet arī būtiski uzlabot esošo mežu oglekļa uzkrāšanas spēju, izmantojot efektīvākas apsaimniekošanas metodes, piemēram, ietekmes mežsaimniecību, kas koncentrējas uz oglekļa piesaistes potenciāla palielināšanu.
Taču, lai ieinteresētu zemes un mežu īpašniekus iesaistīties šo mērķu sasniegšanā, nepietiek ar regulējumiem un ierobežojumiem. Ir nepieciešams piedāvāt finansiālus stimulus, kas oglekļa piesaisti padarītu par pievilcīgu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeli. Šāda pieeja ne tikai veicinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bet arī sniegtu nozīmīgu ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā.
Baltijas reģiona ekonomiskā un ekoloģiskā priekšrocība slēpjas spējā līdzsvarot ilgtspējīgu attīstību ar klimata mērķu sasniegšanu. Izmantojot reģiona plašās mežu platības, salīdzinoši zemās izmaksas un atvērtību jaunām tehnoloģijām, Baltija var kļūt par vadošo piemēru, kā apvienot ekonomisko izaugsmi ar vides saglabāšanu. Nodrošinot atbalstu zemes īpašniekiem, veicinot investīcijas un sadarbību starp publisko un privāto sektoru, mūsu reģions var kļūt par līderi dekarbonizācijas un ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā, veidojot ilgtermiņa labumu gan ekonomikai, gan planētai.
Klimata tehnoloģiju uzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks
