Latvijas elektroenerģijas tirgū fiksēts vēsturisks brīdis, kad dienas vidējā cena "Nord Pool" biržā ir bijusi zemākā starp visām Eiropas valstīm. Šī situācija izveidojusies, pateicoties vairāku dabas apstākļu un energoresursu veiksmīgai sakritībai Baltijas reģionā.
Vidējā cena Latvijas zonā nokritusies līdz 9,37 EUR/MWh, apsteidzot pat kaimiņvalstis Lietuvu un Igauniju. Galvenie iemesli šādam kritumam ir saistīti ar lielu ūdens pieplūdi Daugavā un spēcīgu vēja izstrādi visā reģionā.
Energoresursu sinerģija un cenu atšķirības Baltijā
Elektroenerģijas cenu biržā ietekmē piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars, un konkrētajā dienā Latvijā saražotās enerģijas apjoms bija pietiekami liels, lai nodrošinātu lētāku elektrību nekā citviet Eiropā.
Kamēr Latvijā cena noslīdēja zem desmit eiro atzīmes par megavatstundu, Lietuvā tā bija nedaudz augstāka – 9,88 EUR/MWh. Igaunijā cena sasniedza 13,57 EUR/MWh, kas joprojām ir vērtējams kā zems līmenis, tomēr tas bija augstāks nekā kaimiņos dienvidos.
Speciālisti no "Augstsprieguma tīkla" norāda, ka šādu cenu līmeni veicināja atjaunīgo resursu vienlaicīga un jaudīga darbība. Daugavas hidroelektrostacijās (HES) šobrīd vērojama augsta izstrāde, kas parasti sakrīt ar pavasara palu laiku vai ilgstošiem nokrišņiem. Kad upēs ir daudz ūdens, HES spēj saražot ievērojamu daudzumu lētas elektroenerģijas, kas tieši ietekmē biržas tarifus Latvijas zonā.
Vēja enerģijas loma un kopējais tirgus fons
Papildus ūdens resursiem būtisku artavu deva arī vēja parki visā Baltijā. Spēcīga vēja ģenerācija kombinācijā ar hidroenerģiju radīja situāciju, kad reģionā bija elektroenerģijas pārpalikums.
Šādos brīžos dārgākas ražotnes, piemēram, termoelektrostacijas, kas izmanto gāzi, tiek darbinātas mazāk vai netiek izmantotas vispār, ļaujot cenai biržā strauji kristies. Tas parāda, cik liela nozīme ir dažādu enerģijas veidu dažādošanai un dabas apstākļu izmantošanai.
Latvijas pozīcija kā valstij ar zemāko cenu Eiropā tajā brīdī ir netipiska, jo parasti lētākā zona ir Skandināvija, kur ir lieli hidroresursi un attīstīta kodolenerģija. Šoreiz vietējie apstākļi Baltijā izrādījās labvēlīgāki.
Jāņem vērā, ka biržas cenas mainās ik stundu, un dienas vidējais rādītājs ir visu šo svārstību rezultāts. Šādas dienas, kad atjaunīgie resursi nodrošina lielāko daļu patēriņa, kļūst arvien biežākas, attīstoties vēja un saules enerģijas infrastruktūrai.
Saimnieciskā ziņā šādas ziņas ir svarīgas ražotājiem un uzņēmumiem, kuru darbība ir atkarīga no elektroenerģijas pašizmaksas. Arī mājsaimniecībām, kuras izvēlējušās biržas tarifu plānus, šādi periodi nozīmē zemākus rēķinus. Tajā pašā laikā elektroenerģijas sistēmas uzturētājiem tas ir izaicinājums, jo jānodrošina tīkla stabilitāte brīžos, kad ražošanas apjomi no dabas resursiem ir ļoti lieli un strauji mainīgi.
Faktori, kas nosaka enerģijas pašizmaksu nākotnē
Lai gan viena diena ar zemāko cenu Eiropā ir pozitīvs signāls, kopējās enerģētikas tendences rāda, ka šādas svārstības būs vērojamas arī turpmāk. Jo vairāk tīklam tiek pieslēgtas jaunas jaudas, jo biežāk varam sagaidīt brīžus, kad elektrības cena biržā pietuvojas nullei vai pat kļūst negatīva. Tas notiek gadījumos, kad saražotās enerģijas ir krietni vairāk nekā tajā brīdī nepieciešams patērētājiem.
Daugavas HES kaskāde joprojām saglabājas kā Latvijas enerģētiskās neatkarības un stabilitātes stūrakmens. Spēja operatīvi reaģēt uz ūdens līmeņa izmaiņām ļauj maksimāli efektīvi izmantot dabas sniegtās priekšrocības. Savukārt vēja enerģijas pieaugums papildina šo sistēmu, padarot kopējo energoapgādes grozu drošāku. Biržas dati apliecina, ka investīcijas vietējos resursos ilgtermiņā dod rezultātu, ko var izmērīt konkrētos ciparos un rēķinos.