Gaisa piesārņojuma avoti Latvijā ir vairāki – rūpniecība, intensīva autosatiksme, lauksaimniecība, kā arī enerģētikas sektors, kas ietver mājsaimniecību apkures sistēmas. Diemžēl tieši pēdējās ir galvenais gaisa piesārņojuma avots.
Ko darīt, lai to samazinātu, tika runāts diskusijā “Apkures iekārtas un gaisa piesārņojums”, kuras ierakstu var noskatīties https://fb.me/e/FRZAJmCd.
Apkures sezonas laikā, kas parasti ilgst no oktobra līdz martam vai aprīlim tieši apkures sistēmas noteiktu meteoroloģisko apstākļu ietekmē visbiežāk nosaka gaisa kvalitātes pasliktināšanos Latvijas pilsētās. Blīvi apdzīvotās vietās gaisa piesārņojums ir īpaši jūtams un ir uzskatāms par nopietnu veselības problēmu – iedzīvotājiem var būt grūtības elpot, asarojošas acis, citas saslimšanas. Praktiski piesārņojums novērojams arī kā nosēdumi uz logu stikliem, palodzēm. Taču, kā skaidro Aleksandra Kaniščeva, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Datu kontroles un metodiku nodaļas vides speciāliste, kopumā gaisa kvalitāte Latvijā ir labāka nekā Centrāleiropā, bet sliktāka kā ziemeļvalstīs.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka ir jāmaina kurināšanas paradumi, jāizglīto ne tikai privātmāju iedzīvotāji, bet arī jaunā paaudze, kas ir nākotnes attieksmes veidotāji. “Ir jāsaprot, ka gaisa piesārņojums rada arī finansiālus zaudējumus – klimata problēmu un seku novēršana, veselības ārstēšanas un medicīnas izdevumi, arī darbaspēka un ekonomiska ietekme, jo rodas ierobežojumi strādāt, pilnvērtīgi dzīvot. Vai mēs vēlamies par to maksāt arī pēc 10 un 20 gadiem?” piebilda Valdis Ratniks, Rīgas enerģētikas aģentūras energoefektivitātes informācijas centra vadītājs.
Diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību, ka bieži vien ir veidi, kā ikviens pats var samazināt piesārņojuma līmeni. Edgars Vīgants, Rīgas Tehniskās universitātes Energotehnikas un vides zinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks, atgādina: “Ietekme ir cieši saistīta ar meteoroloģiskajiem apstākļiem – zemas gaisa temperatūras un bezvējš pastiprina izmešu saglabāšanos, nosēšanos uz virsmām un augsnes. Nepieciešams savas apkures iekārtas uzturēt labā stāvoklī, sekot to pareizai lietošanai, iztīrīt pelnus, tīrīt skursteņus, kā arī kurināt pareizi un energoefektīvi – ar iekārtai atbilstošu kurināmo. Nekādā gadījumā nededzināt sadzīves atkritumus, kas rada kancerogēnas un citas ļoti kaitīgas vielas. Iespējams jāmeklē ceļi, kā no novecojušām iekārtām pāriet uz jaunām. Piemēram, kur tas ir iespējams, pāriet uz centralizēto siltumapgādi.”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš aicina: “Jāapzinās, ka mēs visi dzīvojam vienotā ekosistēmā, kurā mūsu rīcība tiešā veidā ietekmē dabu un vidi. Gaisa kvalitātes uzlabošanā būtiska loma ir mājsaimniecībām, kas garajos ziemas periodos aktīvi izmanto apkures sistēmas. Gaisa piesārņojums, lai gan grūti ar aci saredzams, taču ievērojami ietekmē vidi, klimatu, cilvēku veselību un jebkuru citu dzīvu būtni. Tā nav iedomāta problēma. Tieši tādēļ ir svarīgi veicināt izpratni un vides apziņu, nevis ignorēt to, ko ar aci neredzam.”
Diskusiju organizēja “Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija” (IKIPA) informatīvās kampaņas “Mana māja. Mana vide” ietvaros. Tā tiek realizēta ar Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) finansiālo atbalstu un sniegs iedzīvotājiem informāciju par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, dažādu kurināmo ietekmi uz veselību un vidi. Aktivitāšu mērķis ir veicināt iedzīvotāju uzvedības un paradumu maiņu, iegādājoties jaunas iekārtas un uzturot esošās, ilgtermiņā sekmējot mājsaimniecību apkures iekārtu radīto emisiju samazināšanos pilsētās.
Izglītības, kultūras un inovatīvo projektu asociācija (IKIPA)
