No 2026. gada 1. oktobra Latvijā plānotas būtiskas izmaiņas visiem, kuri izmanto priekšapmaksas SIM kartes.
Valdība ir atbalstījusi Iekšlietu ministrijas ieceri turpmāk šādas kartes pārdot tikai personām, kuras uzrāda dokumentus un reģistrējas. Tas nozīmē, ka ierastā anonimitāte, pērkot karti degvielas uzpildes stacijā vai lielveikalā, drīz kļūs par pagātni. Šobrīd likumprojekts vēl jānodod izskatīšanai Saeimā, lai jaunie noteikumi kļūtu par oficiālu likumu.
Kas tieši mainīsies lietotājiem
Jaunie noteikumi paredz, ka ikvienam, kurš vēlēsies iegādāties jaunu priekšapmaksas karti, būs jāatstāj savi dati operatoram. Tas ietver vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu. Ja karti pērk uzņēmums, būs jānorāda reģistrācijas numurs. Operatori būs spiesti šo informāciju glabāt kopā ar tālruņa numuru, lai nepieciešamības gadījumā būtu skaidrs, kurš tieši šo pieslēgumu izmanto.
Svarīgi piemērot to, ka šīs prasības neattieksies uz tām kartēm, kas jau ir lietošanā un ir iegādātas pirms 2026. gada oktobra. Valsts negrasās atslēgt sakarus simtiem tūkstošu cilvēku, kuriem šīs kartes jau ir telefonos. Galvenais mērķis ir ierobežot jaunu, neizsekojamu numuru nonākšanu krāpnieku rokās.
Kāpēc valdība izšķīrās par šādu soli
Galvenais iemesls ir straujais krāpniecības gadījumu pieaugums. Valsts policijas dati rāda, ka pagājušajā gadā iedzīvotājiem izkrāpti gandrīz 24 miljoni eiro. Tas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš, kad zaudējumi bija ap 16 miljoniem. Aptuveni 40 % no visiem atklātajiem noziegumiem ir saistīti tieši ar nereģistrētām priekšapmaksas kartēm.
Krāpnieki šīs kartes izmanto kā vienreizlietojamus instrumentus. Viņi veic simtiem zvanu, mēģinot pierunāt cilvēkus pārskaitīt naudu vai atklāt bankas pieejas datus, un pēc tam vienkārši izmet karti miskastē. Tā kā numurs nav piesaistīts nevienam vārdam, policijai ir ļoti grūti vai pat neiespējami atrast personu, kura zvanījusi. Reģistrācija šo procesu padarītu krietni sarežģītāku.
Kurš visbiežāk izmanto priekšapmaksas kartes
Latvijā šobrīd ir aptuveni 400 000 aktīvu priekšapmaksas karšu, un lielākā daļa to lietotāju nav noziedznieki. Mobilie operatori norāda, ka šo pakalpojumu visbiežāk izvēlas seniori un cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Tas ir vienkāršs veids, kā kontrolēt tēriņus – cik naudas ieskaiti, tik vari norunāt. Nav jāsatraucas par neparedzētiem rēķiniem mēneša beigās.
Tāpat šīs kartes ir iecienītas citos gadījumos:
Vecāki tās pērk bērniem kā pirmo pieslēgumu, lai būtu droši par izmaksām.
Tūristi tās izmanto, lai sazinātos, kamēr uzturas Latvijā.
Cilvēki tās iegādājas īstermiņa vajadzībām, piemēram, lai ieliktu sludinājumu par auto pārdošanu un nepubliskotu savu personīgo numuru visā internetā.
Daļai iedzīvotāju finansiāli izdevīgāk ir ik pēc laika nopirkt jaunu karti ar starta komplektu, nevis papildināt esošo, pat ja tas nozīmē numura maiņu.
Operatori brīdina par riskiem
Lai gan mērķis ir cēls, mobilo sakaru uzņēmumi "Tele2" un "LMT" pauž zināmas bažas. Viens no argumentiem ir kaimiņvalstu pieredze. Lietuvā, ieviešot līdzīgu sistēmu, krāpniecības apjoms būtiski nesamazinājās. Krāpnieki ir pielāgoties spējīgi un ātri atrod jaunus veidus, kā darboties. Piemēram, viņi var sākt izmantot citu valstu numurus vai pārcelt savas darbības uz lietotnēm kā WhatsApp un Telegram, kuras neietekmē vietējie likumi par SIM kartēm.
Pastāv arī bažas par to, ka varētu parādīties jauns krāpšanas veids – identitātes zādzība. Noziedznieki varētu mēģināt izmānīt datus no cilvēkiem, lai uz viņu vārda reģistrētu šīs kartes. Tāpat pastāv jautājums par pieejamību reģionos. Mazos lauku veikalos reģistrācijas process varētu būt par grūtu un sarežģītu, kas varētu novest pie tā, ka tur priekšapmaksas kartes vairs nebūs nopērkamas.
Kā tiek ierobežota krāpšana šobrīd
Neatkarīgi no jaunajiem likumiem, operatori jau tagad meklē tehniskus risinājumus. Kopš šī gada sākuma Latvijas mobilie tīkli ir savienoti sistēmā, kas ļauj operatoriem zibenīgi apmainīties ar informāciju par aizdomīgiem numuriem. Ja tiek pamanīts, ka no kāda numura nāk neparasti liels zvanu skaits dažādās pilsētās, tas tiek bloķēts visā Latvijā.
Pirmajās nedēļās šī sistēma vien ir palīdzējusi apturēt vairāk nekā 300 000 potenciāli krāpniecisku zvanu. Nākamais solis ir līdzīgas kontroles ieviešana arī īsziņām, jo arī tās bieži tiek izmantotas, lai nosūtītu viltus saites uz banku lapām vai it kā neizmaksātiem pasta sūtījumiem.
Kopumā jaunā kārtība radīs papildu administratīvo darbu gan valstij, gan operatoriem, taču Iekšlietu ministrija uzskata, ka tas ir nepieciešams upuris, lai mēģinātu apturēt milzīgos zaudējumus, ko katru gadu cieš Latvijas iedzīvotāji.