Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šobrīd piedzīvo ļoti smagu posmu. Uzņēmuma finanšu situācija ir kļuvusi tik saspīlēta, ka pastāv reāls risks nepildīt savas parādsaistības laicīgi.
Starptautiskie eksperti no kredītreitingu aģentūras “Fitch Ratings” jau ir reaģējuši un noteikuši uzņēmumam negatīvu novērošanas statusu. Tas nozīmē, ka aviokompānijai akūti trūkst naudas līdzekļu un tās spēja manevrēt finanšu jomā ir vērtējama kā ļoti vāja. Gan lidsabiedrības ilgtermiņa saistību reitings, gan tās emitēto 380 miljonu eiro obligāciju reitings šobrīd ir noslīdējis līdz kritiskajam “CCC-” līmenim.
Viena no pamanāmākajām problēmām, kas satrauc investorus, ir saistīta ar uzņēmuma rezervju kontu. Šī gada 26. jūnijā “airBaltic” neieskaitīja tajā nepieciešamos līdzekļus. Lai izpildītu noteiktās prasības, šajā obligāciju rezervju kontā vajadzēja atrasties aptuveni 21 miljonam eiro. Tā kā nauda tur neparādījās, uzņēmumam automātiski tiek piemērots sods.
Šīs rīcības sekas būs jūtamas jau pavisam drīz. Gaidāmais ceturkšņa procentu maksājums, kas jāveic 14. augustā, pieaugs no līdzšinējiem 14,5% līdz pat 16,5%. Kredītreitingu speciālisti uzskata, ka šāds solis ir tiešs pierādījums brīvu naudas līdzekļu trūkumam. Tas arī ievērojami palielina defolta jeb maksātnespējas risku jau tuvāko mēnešu laikā.
Kāpēc uzņēmums strādā ar zaudējumiem?
Lidsabiedrības finanšu rādītāji pēdējā laikā ir strauji pasliktinājušies, un zaudējumi gada sākumā bija milzīgi. Šī gada pirmajā ceturksnī “airBaltic” koncerns strādāja ar 70,064 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Tas ir gandrīz divarpus reizes vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Pats interesantākais ir tas, ka uzņēmuma apgrozījums tajā pašā laikā patiesībā pieauga par vairāk nekā 12 procentiem un sasniedza 149,086 miljonus eiro.
Tomēr ar lielākiem ieņēmumiem nepietika, lai segtu visus augošos izdevumus. Uzņēmuma vadība skaidro, ka pie vainas ir vairāki nelabvēlīgi apstākļi vienlaikus. Lielu lomu spēlē valūtas kursu svārstības un augstās izmaksas, kas saistītas ar paņemtajiem kredītiem. Tāpat uzņēmums ir saņēmis mazāku komerciālo atbalstu nekā agrāk, un vispārējais cenu kāpums ir skāris daudzas pozīcijas. Ļoti lielu spiedienu uz naudas plūsmu rada arī dārgā aviācijas degviela, kas prasa milzīgus līdzekļus.
Lai tiktu pie nepieciešamā kapitāla, “airBaltic” sākotnēji plānoja uzsākt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā. Tomēr sliktie pagājušā gada finanšu rezultāti un nestabilā situācija globālajā tirgū lika šos plānus mainīt. Vadība ir oficiāli apturējusi gatavošanos biržai. Šobrīd šis solis netiek izskatīts kā reāla iespēja 2026. gadā.
Tagad galvenais uzsvars tiek likts uz privāto investoru piesaisti, kas būtu gatavi ieguldīt naudu lidsabiedrībā. Situāciju sarežģī laika trūkums, jo ziema tuvojas strauji. Uzņēmuma aprēķini rāda, ka sekmīgai izdzīvošanai un darbības nodrošināšanai gaidāmajā ziemas sezonā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
Valsts atbalsta iespējas un stingrie noteikumi
Ja jaunus privātos investorus neizdosies atrast, aviokompānijas vadība pieļauj iespēju vēlreiz vērsties pēc palīdzības pie Latvijas valsts. Šobrīd Latvijas valstij pieder lielākā daļa jeb 88,37% “airBaltic” akciju. Pārējie akcionāri ir Vācijas aviokompānija “Lufthansa”, kas pagātnē iegādājās 10% akciju, kā arī Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens un daži citi mazāki dalībnieki. Tomēr valsts palīdzības ceļš nav vienkāršs. Premjers jau ir publiski izteicies, ka valsts nav tas labākais uzraugs aviobiznesam. Tāpēc uzņēmumam ir kritiski svarīgi atrast spēcīgu stratēģisko partneri.
“Fitch” eksperti pret vienkāršu valsts naudas iepludināšanu izturas skeptiski. Šī gada aprīlī Saeima jau piešķīra uzņēmumam 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu bez nodrošinājuma, lai palīdzētu pārvarēt dārgās degvielas krīzi. Šī nauda uzņēmumam ir jāatdod līdz šī gada augusta beigām, un tās dotais pozitīvais efekts bija tikai īslaicīgs.
Analītiķi norāda, ka pat tad, ja Latvijas valsts un “Lufthansa” nolemtu kopā ieguldīt vēl vairāk līdzekļu, tam būtu ierobežota ilgtspēja. Eiropas Savienībā ir ļoti stingri noteikumi par valsts atbalstu komercuzņēmumiem. Tie apgrūtina iespēju ātri un lielos apjomos glābt aviokompāniju ar nodokļu maksātāju naudu. Ja papildu finansējumu rudenī vai ziemā neizdosies atrast, uzņēmumam var nākties uzsākt parādu restrukturizāciju, lai mēģinātu izvairīties no pilnīga darbības sabrukuma.