.jpg)
Kabaču audzēšana dārzā parasti neprasa sarežģītu kopšanu, taču vasaras vidū dārznieki bieži saskaras ar raksturīgu problēmu. Krūmi izskatās veselīgi, lapas ir lielas un zaļas, dzinumi bagātīgi zied, taču tikko izveidojušās olnīcas pēkšņi kļūst dzeltenas, sažūst un nokrīt.
Šī parādība liecina par barības vielu trūkumu vai nepietiekamu apputeksnēšanu, kas neļauj auglim pilnvērtīgi attīstīties. Lai saglabātu ražu un nodrošinātu vienmērīgu kabaču veidošanos līdz pat rudens sākumam, ir svarīgi nodrošināt pareizu augsnes papildināšanu un palīdzēt augam mainīgos laika apstākļos.
Dabiskais mēslojums un pareiza barošana
Kabači ir prasīgi pret augsnes auglību, jo īstermiņā tie patērē lielu daudzumu barības vielu. Ja augam trūkst enerģijas, tas sāk atbrīvoties no jaunajām olnīcām, lai saglabātu paša krūma dzīvotspēju.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt nepieciešamos elementus, ir dabiski raudzēts zaļmēslojums. To gatavo no dārzā pieejamajām nezālēm – nātrēm, dzeltenajām pienenēm un podagrām. Trešdaļu mucas vai liela trauka piepilda ar sasmalcinātiem augiem, uzlej ūdeni un ļauj saulē rūgt aptuveni piecas līdz septiņas dienas.
Kad aktīvais burbuļošanas process ir noslēdzies, šķidrums ir gatavs lietošanai. Vienu litru šī koncentrāta atšķaida desmit litros ūdens un laista kabačus tieši uz mitras augsnes ap saknēm.
Kā alternatīvu dabas mēslojumam var izmantot minerālmēslus, piemēram, nitroammofosku. Šim nolūkam 40 gramus granulu pilnībā izšķīdina desmit litros ūdens. Svarīgi izmantot tieši šķidro formu, jo sausas granulas dārza virskārtā izkūst nevienmērīgi un var radīt pārāk augstu sāļu koncentrāciju vienuviet, kas kaitē kabaču jutīgajai sakņu sistēmai.
Sistemātiska pieeja dārza darbos vienmēr sniedz vislabāko rezultātu. Barības elementu līdzsvars ir galvenais nosacījums, lai augs spētu izbarot visus aizmetņus.
Minerālvielu pieejamība un bora nozīme
Papildus slāpeklim kabačiem ir nepieciešams kālijs un dažādi mikroelementi. Tradicionāls kālija avots ir koksnes pelni, taču to vienkārša izkaisīšana pa dobi bieži vien nedod vēlamo efektu. Pelnos esošie ķīmiskie elementi kļūst augam viegli uzņemami tikai tad, ja tiek aktivizēti skābā vidē.
Lai pagatavotu efektīvu šķīdumu, puslitra burku ar izsijātiem koksnes pelniem ieber spainī un pielej 50 mililitrus parastā galda etiķa. Pēc tam, kad ķīmiskā reakcija ir beigusies un šķīdums vairs neputo, spainim pievieno ūdeni līdz desmit litru tilpumam. Ar šo maisījumu uzmanīgi laista zemi ap krūmiem, raugoties, lai šķidrums nenonāktu uz lapām.
Ja olnīcu biršana turpinās, tas var liecināt par bora trūkumu, kas atbild par ziedēšanas kvalitāti un augļu nostiprināšanos. Šādā gadījumā izmanto borskābes pulveri – divus gramus vielas izšķīdina desmit litros ūdens un ar smidzinātāju apstrādā augu lapas.
Šāda lapu apsmidzināšana palīdz ātrāk nogādāt mikroelementu līdz ziediem. Pāri palikušo šķīdumu nedrīkst koncentrētā veidā liet uz saknēm, jo tas var apdedzināt smalkos augsnes matiņus.
Rūpīga sekošana augu attīstības fāzēm ļauj laikus pamanīt pirmās deficīta pazīmes. Zināšanas par elementu mijiedarbību palīdz izvairīties no tukšiem ziediem un saglabāt katru aizmetni.
Populārākie raksti šobrīd
Apputeksnēšanas veicināšana nelabvēlīgos laikapstākļos
Pat tad, ja augs ir pilnībā nodrošināts ar barības vielām, olnīcas nedibināsies bez kvalitatīvas apputeksnēšanas. Ja vasarā ir ilgstošs lietus, stiprs vējš vai pēkšņs aukstums, bites un citi apputeksnētāji kukaiņi dārzā nelido.
Šādos apstākļos palīdz manuālā apputeksnēšana, ko veic rīta stundās, kad ziedputekšņi ir dzīvotspējīgi un sausi. Uz gara, tieva kātiņa atrod vīrišķo ziedu, uzmanīgi noņem tam ziedlapiņas un ar ziedputekšņiem bagāto vidusdaļu viegli pieskaras sievišķo ziedu drīksnām – šos ziedus var atpazīt pēc maza kabača formas sabiezējuma zieda pamatnē. Darbam var izmantot arī parastu vates kociņu.
Lai dārzam piesaistītu vairāk kukaiņu dabiskā veidā, var sagatavot vienkāršu, saldu šķidrumu. Vienā litrā silta ūdens izšķīdina 100 gramus cukura un ar šo maisījumu viegli apsmidzina lapotni ap ziediem. Saldais aromāts palīdz bitēm ātrāk atrast augus dārzā.