Krievijas īstenotā dezinformācijas kampaņa un izplatītie paziņojumi par Baltijas valstīm rada reālus saspīlējuma un situācijas saasināšanās riskus.
Šādu viedokli NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē pauda ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Viņš uzsvēra, ka Maskavas rīcība ir satraucoša, jo pastāv risks, ka šādas provokācijas var pāraugt lielākā konfliktā. Tajā pašā laikā ASV senatori pastiprina spiedienu uz savas valsts Aizsardzības ministriju. Viņi pieprasa nekavējoties izmaksāt iepriekš apsolīto drošības palīdzību 600 miljonu dolāru apmērā, kas paredzēta Ukrainai un Baltijas valstīm. Rietumu sabiedrotie uzskata, ka tieši šīs naudas aizkavēšanās kopā ar Krievijas agresīvajiem izteikumiem rada bīstamu fonu visam reģionam.
NATO sanāksmes laikā Marko Rubio īpašu uzmanību veltīja pēdējā laika paziņojumiem, kas nāk no Maskavas. Krievijas amatpersonas ir sākušas nepamatoti apgalvot, ka Baltijas valstis palīdz Ukrainai veikt gaisa uzbrukumus. Maskava aktīvi izplata stāstus, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir atvērušas savu gaisa telpu un nodevušas militāros objektus Ukrainas armijas rīcībā. Pēc viņu versijas, tas tiek darīts, lai ukraiņi varētu raidīt trieciena dronus pret mērķiem, kas atrodas dziļi Krievijas iekšienē.
Šādi izteikumi rada pamatotas bažas starptautiskajā sabiedrībā. Marko Rubio neslēpa, ka ASV vadība ļoti labi saprot, kāpēc reģiona valstis jūtas apdraudētas. Viņš skaidroja, ka jebkuras šāda veida provokācijas un nepatiesi apgalvojumi satur eskalācijas riskus. Vienmēr pastāv iespēja, ka situācija var kļūt nekontrolējama un pāraugt kaut kā daudz lielākā. Tāpēc ASV administrācija un NATO sabiedrotie patlaban ļoti uzmanīgi seko līdzi katram solim un šis jautājums ir kļuvis par vienu no galvenajiem sarunu tematiem alianses iekšienē.
Retorika ANO un patiesie dronu incidentu iemesli
Krievijas pārstāvji savus izdomātos stāstus ir sākuši skandināt pat visaugstākajā starptautiskajā līmenī, tostarp ANO sanāksmēs. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests un sūtnis ANO Vasilijs Ņebenzja ir publiski paziņojuši, ka Ukrainas triecieni tiekot vadīti tieši no Latvijas zemes. Viņi arī apgalvo, ka Latvijā jau esot izvietoti ukraiņu karavīri. Maskava pat atļāvusies izteikt tiešus draudus, norādot, ka pat dalība NATO aliansē nevarēšot pasargāt Latviju no iespējamās atbildes reakcijas.
Militārie eksperti un Baltijas valstu amatpersonas šos paziņojumus sauc par klajiem meliem. Arī jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rite Maskavas apgalvojumus ir raksturojis kā vienkārši smieklīgus. Patiesā situācija pierobežā un gaisa telpā rāda pavisam citu ainu. Tie neidentificētie droni, kas ik pa laikam nonāk Baltijas valstu teritorijā, tur neparādās apzināti. Tie ir Ukrainas raidītie lidaparāti, kas sūtīti pret mērķiem Krievijā. Tomēr, sasniedzot pierobežu, tie saskaras ar spēcīgām Krievijas armijas elektroniskās karadarbības sistēmām un signālu slāpētājiem. Traucējumu dēļ droni zaudē orientāciju, nomaina sākotnējo kursu un navigācijas kļūdu dēļ nejauši ielido Baltijas valstu gaisa telpā. Maskava šīs tehniskās kļūmes apzināti izmanto, lai radītu propagandas stāstus un mēģinātu biedēt vietējo sabiedrību.
Senatori pieprasa steidzami atbrīvot solīto finansējumu
Kamēr reģionā pieaug saspīlējums, ASV Kongresā ir sākušās nopietnas domstarpības. Gan demokrātu, gan republikāņu senatori ir apvienojuši spēkus un vērsušies pie valsts aizsardzības ministra Pīta Hegseta. Viņi pieprasa steidzami rīkoties un beidzot izmaksāt palīdzības paketi, kas tika apstiprināta jau pagājušajā gadā. Runa ir par 600 miljoniem dolāru, no kuriem lielākā daļa – 400 miljoni – ir paredzēti Ukrainas atbalstam, bet atlikušie 200 miljoni eiro ir novirzīti īpašām drošības un aizsardzības programmām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Amerikāņu likumdevēji ir neapmierināti ar to, ka Pentagons ir nokavējis paša noteikto termiņu. Ministrijai līdz 15. maijam bija jāiesniedz skaidrs plāns par to, kā šī nauda tiks izlietota, taču tas joprojām nav izdarīts. Senatori Diks Durbins un Čaks Graslijs savā vēstulē ministram skaidri norādīja, ka jebkāda tālāka vilcināšanās ir bīstama. Tā tiešā veidā vājina sabiedroto pozīcijas un samazina spēju efektīvi atturēt Krieviju no tālākām provokācijām. Situāciju vēl vairāk pasliktina neoficiālas ziņas par to, ka Aizsardzības ministrija varētu apsvērt iespēju samazināt ASV karavīru skaitu Baltijas reģionā. Pašreizējos apstākļos šāds solis tiek vērtēts kā ļoti neapdomīgs un riskants.