Tomātu audzēšana atklātā laukā vai siltumnīcā bieži ir saistīta ar risku zaudēt ražu lakstu puves dēļ. Šī sēnīšu slimība parasti aktivizējas vasaras otrajā pusē, kad pastiprinās mitrums, uznāk ilgstošas lietavas un kļūst izteiktākas temperatūras svārstības starp dienu un nakti.
Lai nosargātu stādījumus un iegūtu veselīgu ražu, nav nepieciešams uzreiz lietot agresīvus ķīmiskos līdzekļus. Efektīvu aizsardzību var nodrošināt ar pareizu dārza kopšanas praksi un bioloģiskām metodēm, kas palīdz novērst slimības izplatību jau laikus.
Augsnes sagatavošana un augu kopšanas pamatnoteikumi
Sēnīšu sporas parasti pārziemo augsnes virskārtā, un dārza laistīšanas vai lietus laikā tās kopā ar ūdens šļakatām nonāk uz tomātu apakšējām lapām. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā šo procesu apturēt, ir dožu mulčēšana. Augsni zem tomātu krūmiem noklāj ar biezu sausa siena, salmu vai labi izžāvētas zāles slāni, kas kalpo kā fiziska barjera.
Tikpat liela nozīme ir pareizai krūmu veidošanai un vēdināšanai. Tomātiem augot, pakāpeniski jānogriež apakšējās lapas līdz pirmajam augļu ķekaram, lai neviena no tām nepieskartos zemei. Regulāra sānu dzinumu jeb pazarīšu izlaušana novērš krūma sabiezēšanu. Tas ļauj gaisam brīvi cirkulēt, un augi pēc rīta rasas vai miglas nožūst daudz ātrāk.
Laistīšana jāveic pārdomāti, ūdeni lejot tikai tieši pie saknēm. Lapu mitrināšana veicina sēnītes attīstību, tāpēc laistīšanu vislabāk plānot rīta stundās, lai visi nejaušie ūdens pilieni uz kātiem līdz vakaram paspētu iztvaikot.
Papildus tam tomātu dobes nevajadzētu ierīkot blakus kartupeļu stādījumiem, jo kartupeļi ar lakstu puvi mēdz saslimt agrāk un ar vēja palīdzību var ātri inficēt kaimiņos esošos tomātus.
Bioloģisko un mājās gatavoto līdzekļu izmantošana
Profilaktisko apstrādi ieteicams sākt jūnija otrajā pusē vai tūlīt pēc ilgstoša lietus perioda. Šim nolūkam var izmantot sertificētus bioloģiskos produktus, kuru sastāvā ir dzīvi mikroorganismi. Populāri ir līdzekļi, kas satur siena nūjiņas baktēriju (Bacillus subtilis).
Šī baktērija izdala vielas, kas kavē sēnīšu sporu vairošanos, tāpēc ar šādu šķīdumu periodiski apsmidzina lapas un laista augsni. Otrs variants ir preparāti uz Trihodermas (Trichoderma) sēnes bāzes, kas darbojas augsnē un iznīcina patogēnos organismus, tādēļ tos iestrādā mitrā zemē zem mulčas slāņa.
Ja priekšroka tiek dota pašu gatavotiem šķīdumiem, var izmantot joda un piena maisījumu. To gatavo no viena litra sūkalu vai vājpiena kefīra, deviņiem litriem ūdens un aptuveni piecpadsmit līdz divdesmit pilieniem joda.
Pienskābe uz auga virsmas izveido plānu aizsargkārtu, kas apgrūtina sporu piekļuvi, bet jods kalpo kā antiseptisks elements. Apstrādi ar šo maisījumu atkārto ik pēc desmit līdz četrpadsmit dienām.
Alternatīva ir ķiploku uzlējums, jo sēnītes ir jutīgas pret tajos esošajiem fitoncīdiem. Aptuveni divsimt gramus sasmalcinātu ķiploku diennakti iztur glāzē ūdens, pēc tam masu izspiež, izkāš un sajauc ar desmit litriem ūdens. Šķīdumam pievieno apmēram trīsdesmit gramus šķidro ziepju, lai šķidrums labāk turētos uz lapām.
Dārznieku vidū tiek izmantota arī metode ar vara stiepli. Kad tomāta stublājs ir sasniedzis zīmuļa biezumu, tam cauri aptuveni desmit centimetru augstumā no zemes izdur trīs līdz četrus centimetrus garu, no lakas notīrītu vara stieples gabaliņu, kura galus noliec uz leju. Auga sula pakāpeniski uzņem nelielas vara jonu devas, kas palīdz stiprināt tomāta dabisko izturību.
Populārākie raksti šobrīd
Rīcība slimības pirmo pazīmju parādīšanās gadījumā
Ja uz tomātu lapām tomēr parādās pirmie brūnie plankumi, ir svarīgi nekavējoties veikt sanitāro atzarošanu. Visas bojātās lapas rūpīgi jānogriež un jāaizvāc no dārza teritorijas. Šādas lapas nedrīkst likt kompostā, jo sēnīšu sporas tur saglabāsies un nākamajā gadā atkal inficēs stādījumus. Pēc bojāto daļu likvidēšanas atlikušos krūmus apstrādā ar koncentrētu bioloģisko preparātu.
Gadījumos, kad slimība dārzā jau ir izplatījusies plašāk, bet uz krūmiem ir daudz lielu, vēl zaļu augļu, ražu var glābt, to novācot pirms laika. Lai zaļie tomāti glabāšanas laikā nesāktu pūt, tos pirms salikšanas kastēs dezinficē ar karsta ūdens palīdzību. Augļus uz divām līdz trim minūtēm iegremdē ūdenī, kura temperatūra ir precīzi 45 līdz 50 grādi pēc Celsija. Pēc tam tomātus tūlīt rūpīgi noslauka ar sausu drānu. Šāda termiskā apstrāde iznīcina sēnīšu sporas uz mizas, ļaujot augļiem droši nogatavoties telpās.