Begonijas ir populāri augi, kurus izvēlas gan dārza dobēm, gan audzēšanai puķu podos uz terasēm un telpās. Bieži vien galvenais iemesls, kāpēc šie augi priecē tikai ar zaļo masu, bet neveido pumpurus, ir saistīts ar nelielām, bet būtiskām kopšanas niansēm.
Rakstā ir apkopoti galvenie faktori, kas ietekmē begoniju ziedēšanu, un vienkārši dārznieku ieteikumi, kā palīdzēt augam atgūt krāšņumu. Pareiza vietas izvēle, atbilstoša mitruma nodrošināšana un piemērota mēslošana ir pamats tam, lai pumpuri veidotos regulāri un ziedēšana turpinātos visu sezonu.
Šķirnes īpatnības un pareiza apgaismojuma izvēle
Ne visas begonijas ir selekcionētas ar mērķi iegūt lielus un kuplus ziedus. Daļa šo augu grupu ir iecienītas tieši savu dekoratīvo un krāšņo lapu dēļ. Piemēram, karaliskās jeb Rex begonijas un punktiņbegonijas audzē neparasto lapu rakstu dēļ, un to ziedi parasti ir nelieli un neuzkrītoši.
Ja mērķis ir iegūt bagātīgi ziedošu dobi vai podu, dārznieki iesaka izvēlēties bumbuļveida vai šķiedraino begoniju šķirnes, kuras ir mērķtiecīgi veidotas ilgstošai ziedēšanai.
Otrs būtisks faktors ir gaismas daudzums, ko augs saņem dienas gaitā. Lai gan pastāv uzskats, ka begonijas labi jūtas ēnā, pilnīgā gaismas trūkumā tās nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas pumpuru veidošanai. Augam ir nepieciešama gaiša vieta, kurā vismaz četras līdz sešas stundas dienā nonāk izkliedēta saules gaisma vai daļēja ēna.
Populārākie raksti šobrīd
Tajā pašā laikā tieši pusdienas saules stari vasaras karstajās dienās var apdedzināt lapas un radīt augam stresu, kā dēļ ziedēšana uz laiku var pilnībā apstāties. Optimāls risinājums ir vieta, kur rīta vai vakara saule ir pieejama, bet pusdienlaikā augs atrodas vieglā pavēnī.
Laistīšanas režīms un mitruma regulēšana
Nepareizi izvēlēts laistīšanas biežums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc begonijas nomet pumpurus vai vispār tos neveido. Šiem augiem ir jutīga sakņu sistēma, kas vienlīdz slikti reaģē gan uz ilgstošu sausumu, gan uz pastāvīgu pārmērīgu mitrumu.
Ja zeme podā ir pārāk slapja, saknes sāk pūt, augs nespēj uzņemt barības vielas un ziedēšana apstājas. Savukārt pārlieku izkaltēta augsne liek begonijai taupīt resursus, kā dēļ pirmie cieš tieši ziedpumpuri.
Praksē vislabāk strādā vienkārša augsnes pārbaude ar pirkstu pirms kārtējās laistīšanas reizes. Ja augsnes virskārta aptuveni pāris centimetru dziļumā vēl ir mitra, laistīšanu vajadzētu atlikt uz nākamo dienu.
Svarīgs ir arī pats laistīšanas process. Ūdeni ieteicams liet gar poda malām, nevis pa tiešo uz auga centra vai lapām. Mitrums, kas ilgstoši saglabājas uz kātiem un ceru vidū, veicina puves attīstību un var neatgriezeniski sabojāt augu.
Mēslošana un temperatūras ietekme uz augšanu
Lai begonijas spētu nepārtraukti ziedēt no pavasara līdz pat pirmajām rudens salnām, tām ir vajadzīgas regulāras barības vielas. Augšanas sezonas laikā augus ieteicams mēslot reizi divās nedēļās, izmantojot universālu un sabalansētu minerālmēslu šķīdumu. Tomēr šeit ir svarīgi nepārspīlēt ar slāpekļa īpatsvaru.
Ja mēslojumā ir pārāk daudz slāpekļa, begonija visu enerģiju patērēs lielu, zaļu lapu audzēšanai, bet ziedpumpuri vienkārši neveidosies. Par barības vielu trūkumu turpretī liecina bālas, nespodras lapas un izteikti lēna auga attīstība.
Tāpat begoniju pašsajūtu un ziedēšanas intensitāti būtiski ietekmē apkārtējās vides temperatūra. Šie augi ir izteikti jutīgi pret krasām laika apstākļu maiņām. Ja pavasarī vai vasaras sākumā naktis ir ilgstoši aukstas, begonija var palēnināt savu attīstību un pāriet sava veida miera stāvoklī.
Līdzīgi augs reaģē arī ilgstošā un intensīvā karstumā, īpaši, ja tam trūkst mitruma. Vislabākos rezultātus var sasniegt mērenos laikapstākļos, kad dienas ir siltas, bet naktis nes salīdzinošu vēsmu, kas ļauj augam atpūsties un saglabāt mitruma balansu.