7. maija naktī Rēzeknes naftas bāzes rezervuāros ietriecās divi lidroboti, izraisot plašu rezonansi sabiedrībā un izmaiņas valsts politiskajā vadībā. Iedzīvotāju sašutumu radīja fakts, ka oficiālie brīdinājumi par apdraudējumu tika saņemti vairāk nekā stundu pēc tam, kad pirmais aparāts jau bija avarējis netālu no pilsētas centra.
Šis gadījums atklāja nepilnības informācijas apmaiņā starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un glābšanas dienestiem, kā arī problēmas gaisa telpas novērošanā. Sekojošā politiskā krīze un savstarpējie pārmetumi par vadības trūkumu izraisīja aizsardzības ministra demisiju un valdības koalīcijas sabrukumu. Detalizēta hronoloģijas rekonstrukcija parāda, kā risinājās komunikācija starp dienestiem un kāpēc lēmumi par iedzīvotāju apziņošanu netika pieņemti laikus.
Tehniskās problēmas gaisa telpas novērošanā un pirmie sprādzieni
Notikumi sākās naktī, kad ap pulksten 03.00 armijas radari fiksēja aizdomīgu kustību, taču sistēmas dati nebija pietiekami pilnīgi, lai skaidri identificētu dronu tuvošanos. Tehnisku sarežģījumu dēļ objekti no radaru ekrāniem drīz vien pazuda, un gaisa telpas novērošanas dienestiem trūka precīzas informācijas.
Tāpēc dežurantiem nebija pamata tūlītējai šūnu apraides aktivizēšanai. Rezultātā pirmais drons šķērsoja valsts robežu nepamanīts un pulksten 03.24 ietriecās naftas bāzes rezervuāros Rēzeknē.
Tūlīt pēc tam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma vairākus zvanus no vietējiem iedzīvotājiem, kuri ziņoja par dzirdētu sprādzienu, taču sākotnēji precīza vieta nebija zināma. Kamēr glābēji devās meklēt sprādziena epicentru, NBS iedarbināja brīdināšanas algoritmu. Pulksten 03.36 armija deva rīkojumu VUGD sagatavot ziņojumu vairāku Latgales un Vidzemes novadu iedzīvotājiem.
Tomēr, abpusēji sazinoties un konstatējot, ka informācija par sprādziena iemesliem vēl tiek pārbaudīta un jauni lidojoši objekti radaros neparādās, dienesti vienojās ziņas izsūtīšanu uz laiku atlikt.
Sabiedroto iesaiste un otrā drona ielidošana
Ap to pašu laiku armija sazinājās ar NATO gaisa patruļu, un gaisā tika pacelti iznīcinātāji, lai apsekotu gaisa telpu. Kad pulksten 03.41 glābēji ziņoja, ka sprādziena vieta vēl nav atrasta, armijas dežurants deva rīkojumu apraidi atlikt uz nenoteiktu laiku, jo tehniski nebija apstiprinājuma, ka citi aparāti būtu šķērsojuši robežu.
Armijas vadība vēlāk paskaidroja, ka ziņojumi par sprādzienu paši par sevi, bez apstiprinātiem datiem par aktīviem objektiem debesīs, neatbilda toreizējām procedūrām, lai brīdinātu iedzīvotājus.
Pēc pulksten 04.00 situācija mainījās, un NBS deva rīkojumu izsūtīt brīdinājumu Balvu un Ludzas novados, jo sensori fiksēja potenciālus draudus robežas tuvumā. Aptuveni šajā laikā Latvijas gaisa telpā ielidoja jau otrais drons. Latvijas armijas radari to joprojām neuzrādīja, taču objektu vizuāli pamanīja NATO iznīcinātāju piloti.
Sabiedroto piloti pieņēma lēmumu aparātu nenotriekt, jo tā drošai neitralizēšanai virs sauszemes neizpildījās visi noteiktie militārie kritēriji. Pulksten 04.18 šis otrais drons ietriecās tajā pašā naftas bāzē, un tikai tad ugunsdzēsēji, kas jau atradās apkārtnē, spēja precīzi lokalizēt degšanas vietu.
Secinājumi un ietekme uz politiskajiem procesiem
Tikai pēc tam, kad pulksten 04.32 glābēji un policija ieradās notikuma vietā un atrada drona atlūzas, kā arī tika saņemti jauni ziņojumi par kustību debesīs, pulksten 04.40 tika dota komanda izsūtīt brīdinājuma ziņu arī Rēzeknes iedzīvotājiem.
Militārā vadība ir atzinusi, ka šāda situācija, kad pilsētas apziņošana notiek tikai pēc divu dronu nokrišanas, nav pieļaujama. Šobrīd tiek pārskatīti informācijas apmaiņas algoritmi ar NATO sabiedrotajiem, kā arī tiek izvērtēta radaru un sensoru izvietošana uz austrumu robežas.
Tāpat tiek pārbaudīti nakts ieraksti, lai noskaidrotu, vai sistēmas datus nepareizi nolasīja operators, vai arī tie tehnisku iemeslu dēļ neuzrādījās gaisa telpas uzraugiem. Šis incidents radīja nopietnas sekas politiskajā līmenī, jo izgaismoja trūkumus krīzes vadībā.
Ministru prezidente pārmeta aizsardzības nozarei savlaicīgas rīcības trūkumu, kas noveda pie ministra demisijas un sekojoša visas valdības sabrukuma, jo partneru starpā zuda savstarpējā uzticība par spēju garantēt sabiedrības drošību.